Uzņēmēji saražo lētu apkuri 0

Aldis Buks, SIA “Ošukalns” valdes loceklis: “Mums bija sava katlumāja, bet siltums palika pāri. Pūtām to gaisā. Bet kāpēc, ja blakus ir pilsēta? Pievilkām siltumtrasi pie pilsētas caurulēm un sākām siltumu pārdot. Sākām ar mazliet un tad izdomājām – kāpēc gan neizbūvēt arī koģenerācijas staciju? Arī pilsētai tas ir izdevīgi.

 

“Vai lidmašīnā ir kāds ārsts?” Skride lidmašīnā, kas bija ceļā no Amsterdamas uz Bostonu, izglābis kāda pasažiera dzīvību 15
FOTO. Nevar ne pazīt! Mūziķis un komponists Guntars Račs pārvērties līdz nepazīšanai
Ja uz ielas piedzīvota epilepsijas lēkme un izsaukta “ātrā” palīdzība, pēc tam par izsaukumu būs jāmaksā?
Lasīt citas ziņas

Šodien pārdodam siltumu par 21 latu megavatā. Pateicoties šai cenai, Jēkabpils šobrīd ir viena no retajām pilsētām Latvijā, kas nav pacēlusi tarifu apkurei un jēkabpilieši par siltumu savos dzīvokļos joprojām maksā mazāk. Arī siltā ūdens padeve izmaksā mazāk. Iespējams, daudzi jēkabpilieši drīz vien sapratīs, ka tagad silto ūdeni izdevīgāk pirkt no pilsētas, nevis sildīt pašu uzstādītajos boileros.”

Projekta realizācijai finansējumu sešu miljonu eiro apmērā piešķīrusi Latvijas Hipotēku un zemes banka. ES fondi piesaistīti 49,5% apmērā no kopējās projekta summas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Lai termoelektrocentrāle darbotos, katru mēnesi vajadzīgi 9000 m3 šķeldas. Sešus tūkstošus kubikmetrus šķeldas piegādā pašu zāģētavas, bet trīs tūkstošus – privātie meža īpašnieki un zemnieki. Šķeldas sagatavošana nodrošina darbu daudziem. Kamēr sala nebija, cena šķeldai par kādu pusotru latu bija nokritusies, bet šobrīd tā atkal maksā septiņus astoņus latus beramkubā.

 

Dēļus cep un brašē

Kaut arī rentablākā nozare SIA “Ošukalns” joprojām ir kokapstrāde, firma nodarbojas arī ar siltumenerģijas ražošanu, ceļu būvi un meliorāciju, dolomīta ieguvi, nekustamo īpašumu apsaimniekošanu, kravas auto rezerves daļu tirdzniecību un celtniecību. Uzņēmumā tiek realizēts pilns ražošanas cikls no mežsaimniecības un mežizstrādes līdz gataviem saunas un interjera apdares materiāliem no apses un alkšņa.

Uzņēmuma darbība eksporta tirgos 2010. gadā novērtēta ar uzvaru Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras rīkotajā konkursā eksportspējīgiem uzņēmumiem “Izrāviens 2010”.

Pirms deviņpadsmit gadiem viss sācies ar cirsmu pirkšanu un mežizstrādi, kad nodotā papīrmalka mainīta pret importa zāģiem un šujmašīnām. Kokapstrādes biznesa sākumā ražojuši tikai sagataves taras paliktņiem. Saunas dēlīšu bizness esot sācies pavisam nejauši. Bijis tā – uzņēmums sponsorējis kādu kultūras nama rīkotu pasākumu, bet kāda mākslinieka draugi igauņi tieši tajā lūguši atrast uzņēmumu, kas varētu ražot dēlīšus saunai. Un šis mākslinieks devies taisnā ceļā uz kultūras namu un prasījis – kur te Jēkabpilī kāds ražo dēļus? Bet kultūras nama darbinieki uzreiz zinājuši, kam pasūtījumu novirzīt.

 

Aldis Buks: “Biznesa aprindās tādas atbildes kā “nav” nepastāv. Ja vajag, tad būs! Tā mēs tikām pie jauna biznesa – ražojam dēlīšus saunām no apses, melnalkšņa un alkšņa. Sākumā dēlīšus pārdevām igauņiem, kuri tos sūtīja tālāk uz Skandināviju, bet vēlāk jau tirgojām paši, bez starpniekiem. Gatavojam arī parketa un apdares dēļus, ir saaudzēšanas līmēšanas līnija.”

 

Uzņēmums uz Skandināviju sūta arī tā saukto cepto koksni. Tas ir alksnis vai apse, kas apstrādāta bezskābekļa kamerā 200 grādu karstumā, līdz koksne kļūst izturīga un vairs nepakļaujas mitruma iedarbībai. Šādas kameras gan uzņēmumam nav, apstrāde notiek Igaunijā, pēc tam dēļi tiek eļļoti un pārdoti tālāk Skandināvijā, kur “cepto” koku izmanto saunās un arī ārsienu apšūšanai.

Arī par ceļu būvi sākām domāt tikai pēc tam, kad izsolē nopirkām bankrotējušu meliorācijas uzņēmumu ar domu, ka būs vieta, kur paplašināt kokapstrādi. Bet skatāmies – mašīnas un traktori nav izvazāti un ir labā tehniskā stāvoklī. Nevar taču tehnikai atļaut tāpat vien stāvēt! Sākām ar meliorāciju, tad būvējām meža ceļus, bet nu jau mums ir pat pilns tehnikas komplekts asfaltēšanai. Vasarā būvējam šosejas, ziemā – meža ceļus. Ja tā nevarētu, tad ziemā ceļiniekiem nebūtu darba.”

SIA “Ošukalns” pieder arī pašiem savs dolomīta karjers, mazais HES, vairāk nekā pusotrs tūkstotis hektāru meža zemes un to uzpirkšana turpinās. Tagad gan priekšroka tiek dota tādiem īpašumiem, kas tuvāk Jēkabpilij.

Krīzes laikā mežu varējuši nopirkt pat par kādiem 300 Ls/ha, bet šodien jau cenas par līdzīgu mežu uzcēlušās līdz 800 – 1000 Ls/ha. Vienīgi pilnīgi izcirstu kailcirti varot nopirkt par 300 – 350 Ls/ha.

A. Buks: “Pirms krīzes mums bija īpašumi arī Latgalē, attālumi lieli, un kad jutām, ka ar naudiņām iet grūti, kādus 400 ha pārdevām zviedriem. Taču pēdējā gada laikā esam iepirkuši 300 ha meža savā reģionā, kur īpašumu apsaimniekošana izmaksā mazāk.”

 

Kompānijai nelieli uzņēmumi pieder arī Baltkrievijā un Ukrainā. Baltkrievijā – hidraulikas veikals, bet Ukrainā – zāģētava, kas pārstrādā melnalksni. Salīdzinot situāciju šajās postpadomju valstīs un Latvijā, pie mums biznesa vide esot daudz civilizētāka. Īpaši Ukrainā jo­projām esot skarbi laiki, kādi Latvijā bija deviņdesmito gadu sākumā.

 

Piektdien meža nozares ļaudis godāja savus labākos. Starp četrpadsmit gada balvas “Zelta čiekurs” laureātiem bija arī Zemgales reģiona uzņēmums SIA “Ošukalns”, kas saņēma “Zelta čiekuru” par inovatīvu uzņēmējdarbību.

Šoruden uzņēmēji no Jēkabpils nodevuši ekspluatācijā modernu un ekonomisku termoelektrostaciju, ko kurina ar biomasu un kas piegādā siltumu arī pilsētai. Sadedzinot šķeldu, skaidas vai koku mizu, dūmgāzes uzsilda eļļu, kas griež turbīnu un ražo elektrību un siltumu.

SIA “Ošukalns” termo­elek­tro­centrāles saražotās elektrības jauda – 1,4 megavati. Tas ir pietiekami, lai nodrošinātu 4000 māj­saimniecību, bet sa­ra­žotā siltuma jauda – 5,3 megavati, ar ko pietiek, lai apsildītu 2000 dzīvokļus.

Kamēr sešu miljonu eiro vērtā projekta un dokumentu sagatavošana ilgusi pusotru gadu, pati rūpnīca uzcelta desmit mēnešu laikā un palaista pagājušā gada oktobrī. Tās celšanas laikā līdzīgas tehnoloģijas termocentrāles Latvijā vēl nebija. Uzņēmēji lēš, ka inovatīvajā ražotnē ieguldītie līdzekļi atmaksāsies piecu sešu gadu laikā.

 

Vizītkarte

SIA “Ošukalns”

* Daudznozaru uzņēmums SIA “Ošukalns” dibināts 1993. gadā.

* Pieder tās dibinātājiem – trīs Latvijas uzņēmējiem: Aldim Bukam, Ivaram Dāboliņam un Aigaram Nitišam.

* Galvenie darbības veidi: mežsaimniecība, kokapstrāde, ceļu būve, siltuma ražošana.

* Atrodas Jēkabpilī, nodarbina 250 cilvēkus.

* 2011. gada apgrozījums – 9,7 miljoni latu.

* Par inovatīvu uzņēmējdarbību SIA “Ošukalns” šogad saņēma meža nozares balvu “Zelta čiekurs”.

 

 

Viedokļi

Kristaps Klauss, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors: “SIA “Ošukalns” sevi jau pierādījis kā stabils un ietekmīgs kokapstrādes nozares uzņēmums. Izvēle būvēt koģenerācijas staciju un ražot enerģiju ir inovatīva. Mežizstrādē un kokapstrādē rodas koksnes atlikums, ko nevar izmantot pamatprodukcijas ražošanā, taču tam ir enerģētiska vērtība. Realizētais projekts koksnes atlikumus ļaus pārstrādāt, uzlabojot konkurētspēju, vienlaikus saražojot elektro un siltumenerģiju uzņēmuma un Jēkabpils siltumapgādes vajadzībām.”

Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs: “Siltumenerģijas tarifs Jēkabpilī nav mainīts kopš 2009. gada 1. oktobra. SIA “Ošukalns” projekts, kas sāka darboties 2011. gadā, ir ļoti inovatīvs un tapis sadarbībā ar pilsētas domi. Pašvaldība sniedza visu iespējamo atbalstu, lai uzņēmums varētu investēt un attīstīties, vienlaikus pozitīvi ietekmējot esošā siltuma tarifa saglabāšanu. Pašvaldība kā vienu no pilsētas attīstības mērķiem ir izvirzījusi investīciju piesaisti tādu inovatīvu ražotņu ieviešanai pilsētā, kas dotu labumu ne tikai uzņēmējiem, bet arī pilsētas iedzīvotājiem. Varu teikt, ka koģenerācijas projekts ir viens no pasākumu kompleksiem, kas pilsētai palīdz nodrošināt siltuma tarifa nepaaugstināšanu.”

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Vai lidmašīnā ir kāds ārsts?” Skride lidmašīnā, kas bija ceļā no Amsterdamas uz Bostonu, izglābis kāda pasažiera dzīvību 15
FOTO. Nevar ne pazīt! Mūziķis un komponists Guntars Račs pārvērties līdz nepazīšanai
Ja uz ielas piedzīvota epilepsijas lēkme un izsaukta “ātrā” palīdzība, pēc tam par izsaukumu būs jāmaksā?
Kam jāatmaksā dēla ņemtais kredīts, ja pats to vairs nevar izdarīt? Vai vecākiem?
VIDEO. Jauna latviešu sieviete veikusi eksperimentu, vai var izdzīvot ar 100 eiro mēnesī: “Es ļoti gribu ēst!” 137
Lasīt citas ziņas
Cietusī spriedumu nesagaida… Paziņoti tiesas spriedumi rekordsenās – pirms 30 gadiem ierosinātās – krimināllietās
“Vai lidmašīnā ir kāds ārsts?” Skride lidmašīnā, kas bija ceļā no Amsterdamas uz Bostonu, izglābis kāda pasažiera dzīvību 15
Saldus novadā grāvī ieslīdējis autobuss 7
Ja uz ielas piedzīvota epilepsijas lēkme un izsaukta “ātrā” palīdzība, pēc tam par izsaukumu būs jāmaksā?
Patversmē neapmierina higiēniskās prasības, jo nespējnieki sabāzti vienā istabā. Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem
22:33
Cik tālu pavirzījusies lieta par ar dienesta telefona iespējamu izblēdīšanu Ģirģena vajadzībām?
21:57
Pirms 100 gadiem Nacionālajā operā Rīgā izrādīja pirmo Latvijā patstāvīgi iestudēto baleta izrādi
21:26
Bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien svin 85. dzimšanas dienu 3
Latviju šķērsos jaunas nokrišņu zonas. Kurās dienās snigs visvairāk? Prognoze nākamajai nedēļai
Mūžībā devies latviešu dziesminieks un jumiķis Haralds Sīmanis
“Nešaubījos, ka došos karot!” Jurko stāsts par kaujām līdz spēku izsīkumam un ko karam nodarīja korupcija 74
FOTO. Nevar ne pazīt! Mūziķis un komponists Guntars Račs pārvērties līdz nepazīšanai
Ar 52 balsīm “par” – nolemts! Tiks no jauna veidots klimata un enerģētikas ministra amats 109
Krievi atvelk karaspēku no pilsētām iepretim Hersonai. Vai Ukrainas karavīri jau šķērsojuši Dņepru?
VIDEO. Rumānijā aizdedzies slavenais “Coca-Cola” Ziemassvētku auto
“No Kariņa neesmu dzirdējis nevienu vārdu par darbiem, kas valdībai būtu svarīgi,” norāda Jaunups
Valstij nodarīti zaudējumi teju miljona eiro apmērā: uzņēmuma vadītāju tiesās par izvairīšanos no nodokļu nomaksas
Kam jāatmaksā dēla ņemtais kredīts, ja pats to vairs nevar izdarīt? Vai vecākiem?
Novembrī Ukrainas armija iznīcinājusi rekordlielu iebrucēju skaitu
“Mums jānodrošina, lai viņi uzvarētu!” Sabiedrotie palīdz Ukrainai
VIDEO. “Man likās – ja es to somiņu nenopirkšu, es nomiršu”: Elita Patmalniece ceļojumā tiek pie kārotā zīmola somas 3
Tomēr pieņem Juridiskās komisijas neatbalstītos grozījumus – veidos arī ministru biedru amatus
Līcīša feļetons: Šalom aleihem, Izraēla! Vai prezidenta Levita vizīte tur nebija untums?
Kur patiesībā tiek ražots jaunais Moskvičs, vai to vairs var saukt par krievu auto? 10
Sen nav zvanījis: Makrons cer tuvākajās dienās runāt ar Putinu 4
Beness Aijo kļuvis par Krievijas pilsoni. PMLP vērtēs Latvijas pilsonības atņemšanu viņam 62
VIDEO. “Liela daļa gan palika aiz svītras…” – grupas “Dzelzs vilks” solists Juris Kaukulis nāk klajā ar jaunumiem
Dabasgāzes lielvalsts Krievija paaugstina iedzīvotājiem gāzes un elektrības cenas jau otro reizi šogad 4
Vēstuļbumbu saņēmis arī Spānijas uzņēmums, kas ražo ieročus piegādēm Ukrainai 3
VIDEO. “Iespēra pa kājām, pa vēderu, pa galvu!”: kāds tētis pie Juglas vidusskolas, gribot pārmācīt sava bērna pāridarītājus, iekuļas lielās nepatikšanās 3
“To šuvu pati”: politiķe Sandra Kalniete pastāsta par savu tērpu, kas tika “karstasinīgi” apspriests soctīklos 9