Iedzīvotāju iebildumus neņem vērā. Vai Kuldīga ir īstā vieta asfalta ražotnei? 47
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Par spīti simtiem Kuldīgas iedzīvotāju iebildumiem novada pašvaldības vadītāja Inga Bērziņa negrasās atteikties no asfalta ražotnes būvniecības pilsētas teritorijā, par ko jau rakstījām “Latvijas Avīzes” 3. augusta numurā.
Atgādināšu, ka kuldīdznieki neiebilst pret Aizputes uzņēmuma “ARB 7” iecerēto asfalta ražotni, kas vajadzīga ceļu būvei un remontam. Bet iebilst pret tās izvietojumu pilsētas teritorijā.
Viņuprāt, šādai ražotnei pilsētā nav īstā vieta.
Tā būtu jābūvē aiz pilsētas robežām, kur ir pietiekami daudz pašvaldībai piederošas brīvas zemes un kur tā nekaitētu iedzīvotājiem, viņu mājlopiem un dabai.
Neskatoties uz iedzīvotāju viedokli, šonedēļ pašvaldības uzņēmējdarbības atbalsta komisijas deputāti Ingas Bērziņas vadībā izsprieduši, ka joprojām neredzot iemeslu, kāpēc asfalta ražotni nevarētu uzbūvēt pilsētā – teritorijā, kas pēc plānojuma paredzēta industriālai apbūvei.
Deputātus nemulsina tas, ka ražotnei izraudzītā vieta ir vien aptuveni 50 metru attālumā no namiem, kuros dzīvo cilvēki.
Izraudzītajai vietai iepretim pāri ielai, piemēram, ir kuldīdzniekam Jānim Rimeikam piederoša zirgu audzētava ar 30 zirgiem.
Uzņēmuma “ARB 7” valdes loceklis un asfalta ražotnes projekta vadītājs Māris Grundmanis skaidro, ka, rau, Liepājā, Aizkrauklē, Rēzeknē un citu pilsētu teritorijās asfalta ražotnes jau darbojas, neradot iedzīvotājiem nekādu kaitējumu. Arī Kuldīgā, uzceļot ražotni, nekāda kaitējuma nebūšot.
Kādas sekas patiesībā var radīt pilsētas teritorijā, dzīvojamo namu un mājdzīvnieku tiešā tuvumā uzcelta asfalta ražotne, to jautāju Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Veterinārmedicīnas fakultātes Klīniskā institūta asociētajai profesorei Dr. med. vet. Laimai Liepai.
Viņa atzīst, ka rūpnieciskie uzņēmumi vienmēr var radīt kaitējumu cilvēkiem un dzīvniekiem, tiklīdz gaisā izplūst vai augsnē nonāk dažādi kaitīgi ķīmiskie savienojumi.
Tāpēc ražošana jāattīsta, nekaitējot cilvēkiem, dzīvniekiem un videi. “Protams, nozīme ir šo vielu koncentrācijai gaisā, periodiski vai nepārtraukti izdaloties apkārtējā vidē, kā arī kopējam izdalīto vielu daudzumam ilgākā laikposmā,” viņa stāsta.
“Uzņēmumā radušos avāriju gadījumā ķīmisko vielu koncentrācija gaisā var būt īpaši augsta un bīstama dzīvo radību veselībai vai pat dzīvībai tuvākā apkārtnē. Diemžēl visas vielas, caur plaušām nonākot organismā, nenoārdās, tās var arī uzkrāties organismā, pēc kāda laika radot saslimšanu.”
Pēc Laimas Liepas teiktā, bitumena ķīmiskajā sastāvā visvairāk ir ogļūdeņraža savienojumu, kas ir kancerogēni, tādējādi visvairāk bīstami jau pašiem iedzīvotājiem.
Bitumens satur arī sēru (sēra oksīdi uz elpceļu virsmas savienojumā ar ūdeni veido skābi), kas bojā gļotādu, pēc tam veicina infekcioza bronhīta attīstību. Tas savukārt visām dzīvnieku sugām veicina pneimonijas attīstību. Zirgiem kairinājums elpceļos var veicināt arī plaušu hroniskās obstruktīvās slimības veidošanos, kas nav pilnībā izārstējama.
Zirgi vairāk par liellopiem ir pakļauti alerģisku slimību attīstībai, kas visbiežāk izpaužas kā ādas urtikārija (neskaitāmi tūskaini pacēlumi uz ķermeņa ādas virsmas), bet retāk var izraisīt anafilaktisku reakciju (nosmakšanas draudus – augšējos elpošanas ceļos tūskas attīstības dēļ).
Alerģiskās reakcijas zirgiem biežāk izraisa ieelpoti alergēni (ķīmiski savienojumi), nevis ar barību uzņemti vai ādas kontakta ceļā piesaistīti. Ja bitumena ražošanas procesā radīsies putekļi, tie noteikti palielinās risku saslimt ar pieminētajām elpošanas ceļu problēmām, jo tie mehāniski kairinās, bojās elpceļus un pat plaušu alveolu gļotādu.
Pēc zinātnieces domām, jāņem vērā tas, ka asfalta ražošanas procesā radītā smaka pati par sevi jau nozīmē šo ķīmisko vielu esamību gaisā.
Ķīmiskās vielas un putekļi gaisā izplatās pa vējam, un šajā virzienā arī nosēžas uz zemes un augu virsmas, nokļūst atklātās ūdens krātuvēs. Tādējādi šie nosēdumi vairāk būs vērojami ražotnes ziemeļu, ziemeļaustrumu pusē, ievērojot, ka Latvijā valdošie ir rietumu un dienvidrietumu vēji.
Tāpēc, viņasprāt, loģisks ir ārzemju un pašmāju ekspertu ieteikums būvēt šādas ražotnes trīs līdz trīsarpus kilometru attālumā no apdzīvotām vietām.
Līdztekus smakām, putekļiem un vidē nonākušajām ķīmiskajām vielām ražotnei būs vēl viens negatīvs efekts uz dzīvnieku veselību – ražošanas procesā, materiālu iekraušanas un izkraušanas laikā, kā arī transporta līdzekļu pārvietošanās radīs trokšņus, kas, īpaši, ja tie ir negaidīti un skaļi, radīs dzīvniekiem akūtu stresa reakciju – pēkšņu bēgšanu vai citas asas, neparedzētas kustības.
Tas savukārt var radīt traumas dzīvniekiem vai to kopējiem. Ilgstoša stresa apstākļos zirgi var kļūt nervozi, un tādējādi kļūt nederīgi sportam vai hobija jāšanai. Savukārt augstražīgu govju ganāmpulkos labturības noteikumi prasa nodrošināt dzīvniekiem augsta līmeņa komfortu. Viens no šādiem noteikumiem – samazināt jebkuru stresoru iedarbību (īpaši gaisa piesārņojumu un apkārtējos trokšņus), lai tiem saglabātu labu veselību, ēstgribu un augstu izslaukumu.
LLU asociētā profesore cer, ka pašvaldības deputāti tomēr ņems vērā iespējamo apdraudējumu cilvēku un dzīvnieku veselībai, iekams izlems par asfalta ražotnes būvniecību pilsētas teritorijā.
Kuldīgas novada pašvaldības vadītājai Ingai Bērziņai un viņas pārstāvētās partijas “Kuldīgas novadam” deputātiem, kuriem pašvaldībā ir vairākums, pirms šī lēmuma, manuprāt, būs jāizlemj, kas viņiem ir pirmajā vietā – neliela Aizputes uzņēmuma biznesa intereses vai labvēlīgu dzīves apstākļu nodrošinājums simtiem Kuldīgas iedzīvotāju.
