Anda Līce: Šokē tā nekaunība, ar kādu garīdznieki sāk apkalpot politikāņus 76
Anda Līce, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
No māliem, tas ir, zemes pīšļiem, kā lasām Radīšanas stāstā, Dievs izveidoja cilvēku. Vēlāk cilvēks no māla sāka daudz ko veidot pats. Visur pasaulē mālu sastāvs esot līdzīgs, atšķiroties vienīgi krāsa, ko piešķir dažādi piejaukumi.
Pat tik nelielā teritorijā, kāda ir Latvija, dažādos reģionos māls atšķiras.
Celtniecības materiālu ražošanā un podniecībā izmanto atšķirīgus mālus. Uz mālu atsaucas, arī runājot par laikmetiem, impērijām un cilvēkiem.
Ne velti šodien joprojām dzird cildinošus vārdus par Latvijas laiku un atsevišķiem tā laika politiķiem, kamēr par padomju laiku sakām, ka tas cilvēkus samaitāja ar piejaukumiem, kas uz ilgu laiku ir pazeminājuši visas sabiedrības kvalitāti.
Pirms trīsdesmit gadiem naivi cerējām, ka Latvijas sabiedrību jo drīzi mainīs atgūtā neatkarība un pasaulē izklīdināto tautiešu atgriešanās.
Izrādījās, savi piejaukumi ir mums visiem, jo cilvēka daba, tāpat kā māls, visā pasaulē ir līdzīga. Katra paaudze izsapņo sapni par savu “Saules pilsētu”, kādu viduslaikos nākotni iztēlojās itāliešu filozofs Tomazo Kampanella
Podnieki mālu pārbauda, liekot to uz zoba, ar politiķiem nav tik vienkārši, paiet gadi, līdz kļūst redzams, kas kuram lācītim vēderā.
Kopš Latviju apkaunojošo un oligarhus atmaskojošo “Rīdzenes sarunu”, kurās figurēja trīs galvenās darbojošās personas – Aivars Lembergs, Andris Šķēle un Ainārs Šlesers –, publiskošanas ir pagājuši četri gadi.
Šīm oligarhu sarunām vēl nevajadzētu būt izdzisušām no mūsu atmiņu failiem.
Tās gan sākās krietni agrāk – jau 2009. gadā un acīmredzot ir turpinājušās visu laiku, jo vai gan citādi tieši tagad klajā nāktu Aināra Šlesera un jau kuplākas “biedru grupas” aicinājums Latvija patriotiem kārtējo reizi “padarīt Latviju par bagātu un attīstītu valsti”.
Izdevīgais brīdis pienāca, pateicoties Covid-19. Tik daudz demagoģijas vienā speciālizlaiduma avīzē, kas acīmredzot ir nonākusi pastkastītēs visā Latvijā, sen nebija nācies lasīt.
Lai Šlesera uznāciens izskatītos pārliecinošāks, ir pieminēti tādi valstsvīri kā Vinstons Čērčils, Šarls de Golls un Li Guanjao. Par “Rīdzenes sarunām” reklāmas lapā, protams, ne vārda.
Politika visā pasaulē mēdz būt ciniska. Jautājums ir par baznīcu un tās darboņiem Latvijā, kur baznīca no valsts ir šķirta. Bet arī par to ir padomāts.
Tā kā iedzīvotāji baznīcai uzticas vairāk nekā politiķiem, ir svarīgi iegūt ticīgo atbalstu.
Šokē tā nekaunība, ar kādu garīdznieki sāk apkalpot politikāņus. Kāds tam sakars ar kristīgo morāli? It nekāda. Vai Latvijā šodien tiešām citu mālu vairs nav?
