Vai Trukšņa vilciens aizgājis? Ar postpadomju laika saimniekošanu Jūrmala tālu netikšot 20
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Par pašvaldību vēlēšanu tuvumu vismaz Jūrmalā nekas neliecina. Godīgi jāatzīst, ka nezinu, par ko man vajadzētu balsot. Ir pilnīgs klusums,” stāsta Lauma Vlasova, kura dzīvo Mellužos un plašākai sabiedrībai pazīstama kā Krievijas latviešu kongresa dibinātāja un Pasaules brīvo latviešu apvienības valdes pārstāve.
Tie, kas pārvietojas pa Jūrmalu, noteikti ievērojuši, ka vispārējā klusuma fonā sevi uz reklāmu stabiem izcēlis ilggadējais Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis no Zaļo un zemnieku apvienības.
Kopā ar Mežecki, Maestro un Vaikuli
Truksnis visā krāšņumā ieraugāms arī partijas izdotajā reklāmu avīzē ar nosaukumu “Mēs strādājam”, kas pie jūrmalniekiem nosūtīta gan latviešu, gan arī krievu valodā, jo ZZS partneris koalīcijā ir “Saskaņa”.
Krieviski runājošie ir būtiska sastāvdaļa turpmākajai šo partiju sadarbībai un labvēlīga vēlēšanu rezultāta iegūšanai.
“Mums nav nekādu problēmu sadarboties ar “Saskaņu”, jo esam stingri pateikuši, ka domē mēs necilāsim nekādus valodu vai lielās kaimiņvalsts politikas jautājumus. Mēs šeit risinām pilsētas saimnieciskās problēmas,” pavēsta pilsētas galva Truksnis.
Trukšņa tēlu uz reklāmas izdevuma vāka palīdz spodrināt Maestro Raimonds Pauls un dziedātāja Laima Vaikule, kaut gan viņi vēlēšanās nekandidē.
Turpat arī domes priekšsēdētāja padomnieks politiskais migrants Romāns Mežeckis. Viņš atkal kandidē no ZZS saraksta, tāpat kā 2013. gadā, kad tika ievēlēts Jūrmalas domē.
Pēc gada šis pats cilvēks tika parlamentā “No sirds Latvijai” sastāvā, bet nesen pieslējās “Saskaņai” un ir ievēlēts Rīgas domē, bet tagad atkal devies pie vecajiem draugiem ZZS.
Kaut gan šajās vēlēšanās ir tikai par vienu sarakstu vairāk – pirms četriem gadiem bija 12 saraksti ar 181 deputātu, bet tagad ir 13 saraksti ar 195 deputātiem, tomēr partijas ir zināmākas.
Tiesa, pašvaldību vēlēšanās lielāka nozīme ir konkrētiem cilvēkiem, ne tik daudz partiju nosaukumiem, taču šis partiju starts pašvaldību vēlēšanās tomēr kaut kādā mērā ir kā priekšvēstnesis gaidāmajām Saeimas vēlēšanām.
Lielāka cīņa par krievvalodīgo vēlētāju
Iepriekš “Vienotība” startēja viena pati un domē neiekļuva, toties šoreiz “Jaunā Vienotība” ir izveidojusi kopīgu sarakstu ar “Kustību Par”.
Savukārt “Tev, Jūrmalai”, kura uz iepriekšējām vēlēšanām gāja kopā ar Jauno konservatīvo partiju (JKP), šoreiz izlēmusi gūt panākumus bez “piekabes”, bet JKP izveidojusi savu 13 deputātu kandidātu sarakstu ar Tiesu namu aģentūras konsultantu – bijušo Tautas partijas biedru un bijušo Valsts nekustamo īpašumu aģentūras vadītāju Māri Kaijaku galvgalī.
Otro reizi pēc zaudējuma iepriekšējās vēlēšanās Jūrmalā startēs partija “Latvijas attīstībai”, kuru domē šoreiz centīsies ievilkt saraksta līderis Saeimas deputāts Gatis Zamurs, kurš jau mēģināja iekļūt Rīgas domē, bet neveiksmīgi un tagad nolēmis kā deputāts Jūrmalā attīstīt tūrismu un rūpēties, lai pilsētai tiktu noņemts guļamvagona statuss.
Latvijas Reģionu apvienība par savu vietu Jūrmalas pašvaldībā cīnīsies pirmo reizi. Saraksta līderis Jānis Voins, biedrības “Jūrmalai un sportam” vadītājs, ir aizgājis no ZZS, jo, būdams šīs partijas sarakstā, neguva panākumus Saeimas un Rīgas domes vēlēšanās un cer, ka piederība pieminētajam politiskajam spēkam būs veiksmīgāka.
Audzis arī “Saskaņas” konkurentu skaits cīņā par krievvalodīgo vēlētāju. Pirmo reizi Jūrmalā savu sarakstu ir izveidojusi “Jaunā saskaņa”, kurā iekļauts, piemēram, akciju sabiedrības “Marika” valdes priekšsēdētājs Juris Žuravļovs, kurš kopš 90. gadiem piedalījies gandrīz visās pašvaldību un parlamenta vēlēšanās, un izskatās, ka jaunu partiju veidošana viņam ir kā tāds patīkams hobijs.
Līdzās Žuravļovam sarakstā ir iekļauta arī Tatjana Kargina, nogrimušās “Parex bankas” īpašnieka Valērija Kargina bijusī dzīvesbiedre.
Nekur nav pazudusi arī Tatjanas Ždanokas Latvijas Krievu savienība, kurai gan ir mazākais kandidātu skaits – tikai septiņas personas, bet priekšplānā ir izvirzīta Ždanokas padomniece Eiropas Parlamentā Inna Djeri.
Merkantili, bet vēlētājiem svarīgi
Pati galvenā priekšvēlēšanu ideja, uz kuru visu šo laiku ir balstījusies Jūrmalas domes koalīcija un uz kuru savās programmās tagad balstās arī citas partijas, ir nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atlaide 90% apmērā Jūrmalas pastāvīgo iedzīvotāju zemei.
JKP pat sola no nākamā gada noteikt 90% atlaidi ne tikai zemei, bet arī jūrmalnieku vienīgajam mājoklim. Savukārt “Jaunā saskaņa” iet vēl tālāk un vēlas pievilināt vēlētājus ar solījumu vispār atlaist šo nodokli. Zemāko likmi par zemi un ēkām apņēmušās panākt arī citas partijas.
“Jūrmalnieki balsos par Truksni, jo viņa laikā ir izdarīts vairāk pozitīva nekā negatīva. Visi Jūrmalas pastāvīgie iedzīvotāji sabiedriskajā transportā var braukt bez maksas.
Ja būtu jāmaksā pilns nekustamā īpašuma nodoklis, tad vecie jūrmalnieki to nespētu samaksāt.
Tikai tie, kuriem ir uzturēšanās atļaujas, maksā pilnu nodokli. Bērnudārzos un skolās, līdz 12. klasei ieskaitot, ēdināšana ir par brīvu. Šogad pielika 50 eiro pie līdzšinējiem 100 eiro pensionāriem medikamentu iegādei.
Arī bērna piedzimšanas pabalsts 500 eiro ir lielāks nekā citās pašvaldībās.
Truksnis, iespējams, rīkojas merkantili, bet cilvēkiem tas ir ļoti svarīgi,” uzskata jūrmalniece Laima Vlasova. Jāņem vērā arī tas, ka visi ap Truksni apvītie skandāli, visas krimināllietas beigušās pilsētas galvam par labu.
Taču jūrmalnieki ievērojuši, ka netrūkst arī nesakārtotu lietu – vecās mājas, kas brūk kopā, skandāli ar iepirkumiem, viltus viesnīcas… Pensionāri sūdzas, ka daudzus gadus pilsētas vadība nav spējusi viņu sunīšiem ierīkot pastaigu laukumus, bet pa pludmali ar suņiem staigāt nav ļauts.
Nemiera cēlājs Kronblūms
Niknākais pašreizējās koalīcijas opozicionārs ir partija “Tev, Jūrmalai”, kura šajā sasaukumā kopā ar JKP bija ieguvusi četras vietas.
Partijas pirmais numurs Uldis Kronblūms, Jūrmalas aizsardzības biedrības valdes loceklis, izceļas ar savu vērīgumu un konkrētām veiksmīgām darbībām pret korupciju Jūrmalas pašvaldībā.
“2004. gadā pašvaldība noslēdza zemes nomas līgumu ar SIA “BL īpašumi”, kura īpašniece bija labi zināmā Vaškeviča sieva Ināra Vilkaste. Solīto tirdzniecības centru neuzbūvēja, tomēr pamanījās tā pamatus ierakstīt zemesgrāmatā.
2018. gadā uzņēmums lūdza pašvaldību īpašumu atsavināt (pārdot) un šī paša gada 27. septembra domes sēdē jau bija sagatavots lēmums īpašumu atsavināt par 852 402 eiro. Tam pamatojums bija nedaudz koriģēta sertificēta vērtētāja noteiktā tirgus vērtība 815 000 eiro.
Es apšaubīju vērtējumu un lūdzu papildu vērtējumu par saviem līdzekļiem.
Stāsts ir garš, taču rezultātā pašvaldība zemesgabalu pārdeva par vairāk nekā diviem miljoniem eiro bez PVN, nevis astoņsimt tūkstošiem.
Šis ir pozitīvs stāsts, kad nauda palika jūrmalnieku vajadzībām, bet ir gadījumi, kad viss beidzies citādi,” stāsta Kronblūms.
Viņš piebilst: “Vai varat iedomāties situāciju, kad tiek uzbūvēta ēka, kura simtprocentīgi atšķiras no apstiprinātā projekta un pēc tam tiek legalizēta? Jūrmalā šī shēma ir iespējama.”
Kronblūms asi vērsies arī pret Jūrmalas domes koalīcijas aktivitātēm atļaut būvēt viltus viesnīcas, kas patiesībā ir daudzdzīvokļu ēkas vai ekskluzīvi apartamenti. Legalizējot viltus viesnīcas par daudzdzīvokļu namiem, ir jāmaksā mazāks NĪN.
NA ars izglītības lauciņu
“Jaunās Vienotības” un politiskās partijas “Kustība Par” saraksta līderis Ints Dālderis uzskata, ka Trukšņa vilciens ir aizgājis, jo saimniekošanas veids, kad vēlētājs no viņa samaksātajiem nodokļiem tiek uzpirkts pabalstu veidā, tajā pašā laikā domes koalīcijai aizmuguriski šiverējot ar pilsētas iepirkumiem, ir postpadomju saimniekošanas veids, kas nu jau ir pagātne.
“Tāds tas bija Rīgas domē, un tieši tāds pats ir arī šobrīd Jūrmalas domē. Katrs iepirkums tiek taisīts ar kādām diezgan skaidri izsekojamām interesēm. Jūrmalas vadībai daudz vairāk jādomā par to, kā pilsēta pati pelnīs naudu, kā tā atbrīvosies no Rīgas guļamvagona statusa,” secina Dālderis.
NA Jūrmalas domē visus četrus gadus ir atradusies opozīcijā, un tās saraksta līderis Andris Čuda kandidē vēlēšanās arī šoreiz.
“Protams, var uzskatīt, ka opozīcija neko nevar ietekmēt, bet pierādījums tam, ka šāds uzskats ir maldīgs, ir kaut vai pedagogu algu palielināšana pirmsskolas izglītības iestādēs.
Pateicoties mūsu iniciatīvai, no šī gada pedagogu alga pieauga, bet nepietiekami, nesasniedzot ne Babītes novada, ne arī Mārupes novada līmeni.
Līdz ar to mēs vēl arvien esam pedagogu trūkumā. Ceram panākt, ka pedagogu alga par darba slodzi sasniegs 1200 eiro mēnesī,” saka deputāts Čuda.
Viņš uzskata, ka pašreizējā koalīcija rada piedāvājumus divkopienu sabiedrībai. “Jūrmalā joprojām ir vairākas pirmsskolas iestādes ar apmācību krievu valodā. Pagājušajā gadā mākslas skolā tika atvērta jauna programma krievu valodā, jo esot pēc tās pieprasījums. Par to, kā šie bērni pēc tam iejutīsies skolā, kur būs jāmācās valsts valodā, neviens nedomā,” uzskata Čuda.
Bet Truksnis ir pārliecināts, ka viņa pozīcija domē ir nesatricināma, jo pēc pašvaldības pasūtītajām aptaujām, 87% jūrmalnieku esot apmierināti ar dzīvi Jūrmalā, vairāk nekā 60% saka, ka Truksnim būtu jāturpina darbs.
Kāpēc? “Tāpēc, ka šos četrus gadus ir likvidētas tās problēmas, kas pastāvēja agrāk,” apgalvo Truksnis.
Jūrmalas domes vēlēšanās iesniegtie saraksti
1. Nacionālā apvienība – Andris Čuda, SIA “Jūrmalas mežaparki” prokūrists
2. “Jaunā Vienotība”/”Par” – Ints Dālderis, finanšu ministra padomnieks
3. “Saskaņa” – Ņikita Ņikiforovs, Jūrmalas domes priekšsēdētāja vietnieks
4. “Jaunā Saskaņa” – Jānis Kuzins, SIA “Radio Jūrmala” galvenais redaktors
5. “Stabilitāte” – Jevgenijs Skorobogatovs, SIA “Lyngson” IT speciālists
6. Zaļo un zemnieku savienība – Gatis Truksnis, Jūrmalas domes priekšsēdētājs
7. Latvijas Krievu savienība – Inna Djeri, Eiropas Parlamenta deputātes palīdze
8. “Tev, Jūrmalai” – Jānis Ķirsis, SIA “Advantus Baltic” Klientu apkalpošanas struktūrvienības vadītājs
9. “Latvijas attīstībai” – Gatis Zamurs, 13. Saeimas deputāts
10. “Progresīvie” – Jana Simanovska, biedrības “Ekodizaina kompetences centrs” valdes priekšsēdētāja
11. Latvijas Reģionu apvienība – Jānis Voins, biedrības “Jūrmalas jaunā nodaļa” valdes loceklis
12. “Jūrmala – mūsu mājas” – Toms Strazdiņš, “Jūrmala – mūsu mājas” valdes loceklis
13. Jaunā konservatīvā partija – Māris Kaijaks, Tiesu nama aģentūras padomes loceklis
