Murdi un tīkli 0
Murdus Aivars kopā ar tēvu Antonu taisa paši. Šie krātiņveida zvejas rīki ir triju veidu un domāti upēm, ezeriem un dīķiem. Tos gatavo no kaprona linuma, visi sastāv no sētas un ejām. Vispopulārākā zivs, ko ķer upju murdā, joprojām ir līnis. Lai to nocopētu, linuma acīm jābūt 30–50 mm lielām, murda 30 m garajai sētai jābūt izvietotai pa vidu, bet galā jāatrodas divām kulēm (ķeramajiem maisiem, kuros zivis ieiet un vairs netiek ārā). Šajos maisos noķertās zivis nesapinas, var brīvi peldēt 1–2 nedēļas, līdz zivkopis atsien murdam galu un zivis izber.
Ar dīķu murdiem parasti ķer karūsas. Tie atgādina mājiņas, kurām abos galos ir caurumi (zivis iepeld tajos un ārā izkļūt nevar). Šos mazos murdus izgatavo no kaprona linuma vai makšķerauklas, vēlamais acu izmērs ir 1 x 1 cm. Zivju lamatas var likt no krasta pret vai pa straumei, kā arī ūdens dziļumā.
Viss atkarīgs no kules diametra, kā arī sētas augstuma (liekot dziļumā, sētai jābūt 3–4 m, bet seklumā 0,5–1 m augstai). Mazo karūsu murdu izgatavošana maksā 100 eiro, bet lielo murdu – sākot no 180 eiro.
– Līņu pievilināšanai izmantojam treknos naktstārpus jeb augsnes dižsliekas, ko izrokam pa tumsu, spīdinot lukturīti. Ļoti populāra ēsma pašlaik ir arī “Tukuma straumes” ražotā trušu barība, t.i., grimstošās granulas, – skaidro copmanis. – Ja ūdenstilpei ir tumša gultne, šo barību ieteicams sajaukt ar zemi, lai ātrāk nogrimst. Ņem kilogramu barības un puskilogramu augsnes. Arī straujākās upēs barībai der pievienot zemi, jo tad varēs ātrāk noķert līņus. Dīķu zivis pavasarī, kamēr vēl ir auksts, murdos labāk ievilināt ar tīru barību. Laikam kļūstot siltākam, barībai nepieciešams piejaukt zemi, jo tad zivis vairāk rušināsies dūņās.
Uz jautājumu, kas ir efektīvāks – tīkls vai murds, zivkopis, daudz nedomādams, atbild, ka tīkls. Tos Dimitrijevu ģimene izgatavo no makšķerauklas vai kaprona. Pašpatēriņam zivkopji uztaisījuši speciālu tīklu, un to, ielaižot dīķī visā garumā, var pieķert pilnu ar zivīm. Murdus izlikt ir sarežģītāk, tie jāizvieto divatā.
