Neieklausās nozares pārstāvjos: valdība ar vieglu roku izlemj atteikties no kūdras izmantošanas enerģētikā 34
Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kamēr citas ES valstis konceptuālu lēmumu pieņemšanu ar enerģētiku un klimata neitralitāti saistītos jautājumos atliek vai vismaz nogaida lielāku skaidrību ģeopolitiskajos notikumos, Ministru kabinets (MK) 14. jūlijā atbalstījis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rīkojumu par Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālo plānu, kas paredz līdz 2030. gadam Latvijā atteikties no kūdras izmantošanas enerģētikā.
Lēmums nosaka – Ekonomikas ministrija un VARAM līdz 2023. gada 1. jūlijam izstrādās un iesniegs apstiprināšanai MK grozījumus normatīvajos aktos, kas paredz līdz 2030. gadam pārtraukt kūdras izmantošanu enerģētikā. Tādējādi Latvija no ES fondiem varētu piesaistīt Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējumu 184 237 327 eiro apmērā.
Vakar jau ziņojām, ka pret šo VARAM iniciatīvu iebildušas vairākas sabiedriskās un arī valsts pārvaldes institūcijas. Piemēram, Latvijas Nacionālā kūdras biedrība bija izplatījusi paziņojumu, ka šāds lēmums nav valsts nacionālajās interesēs, jo enerģētiskā kūdra ir būtisks, tradicionāli izmantots vietējais energoresurss, kas var sekmēt Latvijas enerģētisko drošību un neatkarību, kā arī atteikšanos no Krievijas dabasgāzes.
Pēc vakar notikušās valdības sēdes nozares pārstāvji “Latvijas Avīzei” izteicās, ka šāds lēmums neesot liels pārsteigums. To varēts prognozēt, jo Latvijas ierēdņu “slimība” esot ņemt visas iespējamās naudas no ES fondiem, neizvērtējot sekas ilgtermiņā vai valstij kopumā.
Pēdējos gados Latvijas kūdru enerģētikā praktiski neizmantoja. Taču vēsturiski kūdra kā kurināmais Latvijā ir izmantota ļoti daudz, un tagad šis lēmums parādot mūsu valsts pārvaldes un arī politiķu attieksmi pret saviem resursiem. Citas valstis rīkojas pilnīgi pretēji.
Piemēram, Somija jau aktīvi veidojot enerģētiskās kūdras rezerves, lai varētu pārdzīvot nākamās divas ziemas. Mūsu kaimiņi igauņi turpina kurināt degslānekli, vācieši un poļi šobrīd ir “aizmirsuši” par ogļu izmantošanas ierobežošanu.
Valdības vakar pieņemtais lēmums enerģētiskās kūdras iegūšanas aizliegumu paredz līdz 2030. gadam.
Teorētiski šī kurināmā iegūšanas atjaunošana šajā laika periodā nav aizliegta, kaut gan skaidrs, ka šāds lēmums investīcijas nozares attīstībā nekādi neveicinās.
Tomēr “Latvijas Avīzei” ir informācija, ka, gatavojoties ziemai, piemēram, Jelgavas siltuma ražošanas uzņēmums ved sarunas ar tuvumā esošā Kaigu purva uzņēmējiem par zināma daudzuma enerģētiskās kūdras sagatavošanu, lai koģenerācijas stacijas darbināšanai mazinātu riskus gadījumam, ja nākamajā apkures sezonā pietrūkst šķeldas vai dabasgāzes.
