Vai kūdras ieguves nozarei draud aiziešana “pa skuju taku” ar 2030. gadu? 17
Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
14.jūlijā Ministru kabineta sēdes darba kartībā iekļauts jautājums par konceptuālu izšķiršanos: notiks kūdras ieguves nozares sektora slēgšana pēc 2030. gada vai atgriešanās pie kūdras izmantošanas Latvijas enerģētikā, lai stiprinātu neatkarību no ārvalstu enerģijas avotiem.
Latvijā enerģētiskā kūdra jau vēsturiski ir bijusi plaši izmantots vietējais energoresurss, kas tradicionāli sekmējis vietējo enerģētisko drošību un neatkarību. Aprēķināts, ka ik gadu Latvijā iespējams iegūt līdz pat 700 000 tonnu enerģētiskās kūdras, tādējādi nodrošinot papildu divus miljonus MWh enerģijas.
Latvija ir kūdras lielvalsts pasaules mērogā. Kā uzskata vietējie kūdras nozares eksperti, labvēlīgu klimatisko apstākļu dēļ kūdras apjoms pie mums ik gadu pieaug – tādējādi kūdra neesot fosils, bet lēni atjaunīgs resurss. Pēdējos piecos gados vidēji gadā iegūti 1088 tūkstoši tonnu kūdras – no tām 29 000 tonnu jeb tikai 2,7% ir enerģētiskā kūdra. Līdz ar to šādas kūdras ieguvi iespējams ievērojami palielināt, tādā veidā dodot arī ievērojamu pienesumu enerģētiskās atkarības mazināšanā no Krievijas gāzes.
Pret “Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālo plānu”
Vietējie zemes īpašnieki – kūdras ieguvēji – pretēji VARAM un ārvalstu kapitāla kūdras atradņu nomniekiem, iebilst pret enerģētiskās kūdras sektora slēgšanu Latvijā no 2030. gada apmaiņā pret 184 miljoniem eiro, kas VARAM valdībai sagatavotajos priekšlikumos paredzēta kā kompensācija no Eiropas Komisijas ar neskaidru, kūdras ieguves nozarei attālinātu plānu šīs naudas izlietojumam.
Piemēram, Latvijas Nacionālā kūdras biedrība izplatījusi paziņojumu, ka tā kategoriski iebilst pret VARAM sagatavotā Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plāna apstiprināšanu Ministru kabinetā. Biedrība uzskata: ne Eiropas Komisijas regula, uz kuras pamata izveidots Taisnīgas pārkārtošanās fonds (TPF), ne Latvijas Nacionālais enerģētikas un klimata plāns valstij neuzliek par pienākumu slēgt enerģētiskās kūdras sektoru. Taču VARAM vienreizēja finansējuma apguves nolūkos esot gatava to darīt, pamatojot šādu soli ar neformāliem Eiropas Komisijas komentāriem.
Tādēļ Latvijas nacionālajās interesēs būtu atteikties no TPF finansējuma 184 miljonu eiro apjomā, kas esot mazāks nekā desmit gados kūdras industrijas tiešajos nodokļu maksājumos samaksātais apjoms, pat nevērtējot būtisko industrijas ietekmi uz citiem tautsaimniecības sektoriem.
Pret enerģētiskās kūdras sektora slēgšanu īpaši šajos ģeopolitiskajos apstākļos TPF teritoriālā plāna izstrādes gaitā iestājusies arī Latvijas Darba devēju konfederācija, Ekonomikas ministrija, Stādu un kūdras inovāciju fonds, kā arī Latvijas Pašvaldību savienība.
Krievija kaimiņos būs vienmēr
“Arī mums vajadzētu beidzot saprast, ka kopš 24. februāra visi dzīvojam jaunā pasaulē! Šis asiņainais, noziedzīgais Krievijas karš Ukrainā rada konsekvences arī Latvijā, un sevišķi lielu nozīmīgumu šodien iegūst tieši Latvijas enerģētiskā drošība. Tā ir visa pamats, lai mēs kā neatkarīga valsts turpinātu eksistēt – neatkarīgi no kara gaitas Krievija būs mūsu kaimiņos vienmēr,” saistībā ar šodien valdības sēdē izskatāmajiem priekšlikumiem “Latvijas Avīzei” izsakās SIA “Laflora” valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks un turpina: “Tāpēc ir jāliek lietā visi Latvijā pieejamie resursi. Viens no tādiem vietējiem, vēsturiski plaši izmantotajiem resursiem ir enerģētiskās kūdras izmantošana siltumapgādē. Latvijā pieejami milzīgi šī resursa krājumi! Šodien mums pie tiem ir jāatgriežas – valstiski svarīgs ir mūsu uzdevums nojaukt tos stereotipus un birokrātiskās barjeras, ko mums uzspiež Eiropas Zaļais kurss, un jānoņem kūdrai nepamatoti uzliktais fosilitātes zīmogs! Latvija pilnvērtīgi un ilgtspējīgi var izmantot savus dabas resursus!”
Neskaidra arī dārzkopības kūdras nākotne
Divu gadu garumā VARAM vadībā izstrādātais TPF teritoriālais plāns ir nekvalitatīvs un ietver būtiskas problēmas. Kā uzskata Latvijas Nacionālās kūdras biedrības valdes priekšsēdētājs Māris Kļaviņš, īstenojot plānu šādā redakcijā, būtu panākts pretējs efekts – palielinātos emisiju apjoms, jo indikācijas norādot, ka kūdras nozares komersanti jau tagad apturot tādas investīcijas modernizācijā un jaunu tehnoloģiju ieviešanā, kas samazina emisijas no saimnieciskās darbības.
VARAM tagadējā plānā ar kūdras nozari saistītajām aktivitātēm no minētā 184 miljonu eiro finansējuma atvēlēta esot tikai neliela daļa – faktiski vienīgi valsts īpašumā esošu vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācijai.
Zīmīgi, ka privātie zemes īpašnieki, kuri atteiktos no enerģētiskās kūdras ieguves, nesaņemtu pat nekādu kompensāciju un pretēji EK vadmotīvam Zaļā kursa ieviešanā būtu atstāti novārtā. Turklāt enerģētiskās kūdras ieguves aizliegums privātīpašumā nepamatoti ierobežojot privātīpašuma izmantošanas tiesības. Konceptuāli pieņemot lēmumu par enerģētiskās kūdras ieguves un izmantošanas samazināšanu, būtu jāizstrādā risinājums komersantiem un zemes īpašniekiem nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai un jārada brīvprātīgās shēmas šī sektora uzņēmumu pārprofilēšanās darbību veikšanai.
Turklāt tagadējā VARAM priekšlikumu redakcijā netiekot arī skaidri definēts, ka slēgšana attiektos tikai uz enerģētiskās kūdras sektoru un nebūs ierobežota kūdras ieguve dārzkopības un pārtikas nodrošināšanas vajadzībām. Jautājums, kas notiks ar dārzkopības kūdras sektoru, kad to pēc 2030. gada vairs neaizsargās šobrīd spēkā esošās “Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020–2030”, palicis neatbildēts.
