Miljonu vērti parādi reģionālajām 6
Vidzemes Augstskolas (ViA) rektors Gatis Krūmiņš apstiprina: augstskolu parādi visbiežāk saistīti ar ieguldījumiem nekustamo īpašumu attīstībā. 2014. gadā ViA aizņēmās Valsts kasē 635 150 eiro uz desmit gadiem tāpēc, ka par struktūrfondu līdzekļiem tika celts inženierzinātņu korpuss un projekta īstenošanai bija nepieciešams līdzfinansējums. Nav bijis vienkārši šo naudu strauji izraut, piemēram, no studiju maksu fonda, tāpēc nolemts aizņemties. Pagājušā gada beigās augstskolas parādsaistības bija vairs tikai nepilni 200 000 eiro. “Kredītu ņēmām ne jau tāpēc, lai tērētu ikdienas lietām. Ne jau algas no šīs naudas maksājām. Aizņēmāmies attīstībai,” tā G. Krūmiņš. “Turklāt mums ir arī uzkrājumi – apmēram tikpat liela summa, cik kredītsaistības. Nauda augstskolās ieplūst neregulāri, tāpēc uzkrājumi arī ir vajadzīgi.”
Daugavpils Universitāte parādu jūgā iekritusi jau pirms pieciem gadiem, kad bija nepieciešams līdzfinansējums ERAF projekta studiju programmu kvalitātes un vides pieejamības nodrošināšanai. DU Valsts kasē aizņēmās 6,5 miljonus, bet pagājušā gada beigās neatmaksātā kredīta summa bija 6,1 miljons. Tātad atmaksāta pavisam neliela daļa. Kredīta atmaksas termiņš gan arī ir ilgs – līdz pat 2040. gadam.
Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija laikā no 2011. līdz 2014. gadam Valsts kasē aizņēmusies kopumā 11 miljonus eiro. Nauda izmantota, lai līdzfinansētu energoefektivitātes paaugstināšanas projektu, lai rekonstruētu augstskolas katlumāju, kā arī jaunas Inženieru fakultātes ēkas celtniecībai un iekārtošanai. Parāda atmaksa ir gana raita – nu jau parāds ir tikai 3,6 miljoni eiro.
Līdzīgu iemeslu dēļ 2,6 miljonu parāds Valsts kasei bija Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU), kas nu sarucis līdz nepilniem diviem miljoniem. LLU gan īstenoja ERAF projektu, gan modernizēja zinātnisko bāzi.
Liepājas Universitāte 2010. gadā Valsts kasē aizņēmās gandrīz 600 000, lai modernizētu infrastruktūru un mācību aprīkojumu. Pagājušā gada beigās parāds bija nepilni 400 000 eiro.
ERAF projekta īstenošanai jau 2012. gadā vairāk nekā pusmiljonu eiro Valsts kasē aizņēmās arī Latvijas Mākslas akadēmija. Vēl jāatmaksā nepilni 300 000 eiro.
Latvijas Kultūras akadēmija jau pirms astoņiem gadiem Valsts kasē aizņēmusies 451 000 eiro ēkas rekonstrukcijai, vēl jāatmaksā vairāk nekā 360 tūkstoši.
Savukārt Ventspils Augstskolai ātri izdevies tikt galā ar kredītsaistībām. 2015. gadā dažādu projektu līdzfinansēšanai tā aizņēmās no Valsts kases un “Swedbank” nedaudz vairāk kā miljonu eiro, bet aizņēmuma termiņš bija īss un jau pagājušā gada vidū tā bija brīva no parādiem.
