Arī RTU savs biznesa plāns 6
LU parāds gan šķiet niecīgs, salīdzinot ar parādiem, kādos “iekritusi” šobrīd ar studentiem bagātākā valsts augstskola – Rīgas Tehniskā universitāte (RTU). Tās kopējās parādsaistības pagājušā gada nogalē bija teju 23 miljoni eiro. Kaut nedaudz, tomēr pagājušā gada laikā RTU parādsaistības vēl pieauga. Pie lielākās daļas parādsaistībām RTU tika 2013. gadā, kad aizņēmās teju 24,5 miljonus eiro “līdzfinansējuma refinansēšanai”.
RTU rektors Leonīds Ribickis skaidro: līdzfinansēt bijis nepieciešams ERAF projektus jaunu ēku celtniecībai vai rekonstrukcijai. Pateicoties šim aizņēmumam, RTU tagad ir modernas četras fakultāšu ēkas, laboratoriju māja un bibliotēka. ERAF šādus projektus finansē tikai daļēji, augstskolai pašai bijis jāsagādā 15 – 20 procenti no projektiem nepieciešamās naudas. Turklāt celtniecības laikā projekts sadārdzinājās un šīs izmaksas arī bija uz RTU pleciem.
L. Ribickis uzsver: kredītos augstskolas iekūlušās tāpēc, ka par to nekustamo īpašumu apsaimniekošanu tām jāgādā pašām, bet valsts finansējumu šim mērķim nepiešķir: “Nekustamos īpašumus uzturēt un gādāt par to attīstību varam tikai par to naudu, ko esam ieņēmuši studiju maksās vai saņēmuši kā atskaitījumus par zinātnisko darbību.” Viņaprāt, tieši tas ir iemesls, kāpēc IZM nelabprāt runā par augstskolu kredītsaistībām – ministrija apzinās arī valsts morālo atbildību par šo situāciju.
RTU lielākais kreditors: tā pati “OP Corporate Bank”, kas vēlāk dāsni finansēja arī LU attīstības projektus. L. Ribickis stāsta, ka katra kredīta ņemšanai valsts augstskolām ir jārīko iepirkums. Kurš piedāvā labākus nosacījumus, no tā arī aizņemas. Minētā banka prasījusi zemākus procentmaksājumus nekā, piemēram, Valsts kase. Pagājušā gada nogales dati liecina, ka šai bankai RTU ir parādā vēl gandrīz 19 miljonus eiro. Gandrīz četrus miljonus eiro RTU ir parādā arī SEB bankai. Piecu miljonu eiro kredīts ņemts 2012. gadā, bet atmaksāt to varēs līdz pat 2027. gadam. L. Ribickis stāsta, ka šī nauda izmantota studentu dienesta viesnīcu pārbūvei. Tas bijis biznesa projekts, un banka, pirms izsniedza aizdevumu, vērtējusi RTU iesniegto biznesa plānu. Izrādījies, ka modernu kopmītņu istabiņu izīrēšana ir gana izdevīga uzņēmējdarbība un tagad skaidrs, ka kredītu, kas ņemts uz 15 gadiem, izdosies atmaksāt septiņos gados.
Citu projektu īstenošanai izmantoti gandrīz astoņi miljoni eiro, ko RTU pirms pieciem gadiem aizdeva Valsts kase. Šis aizņēmums jau atmaksāts.
L. Ribickis arī norāda: vērtējot augstskolas spēju atmaksāt kredītus, būtu jāņem vērā ne tikai tās ieņēmumu, bet arī kopējā nekustamo īpašumu bilances vērtība. RTU tie, piemēram, novērtēti par 350 miljoniem eiro. Daļu šo īpašumu universitāte gatava izīrēt vai pārdot. Potenciāli pārdodamo īpašumu vērtība esot ap simts miljoniem eiro. Šobrīd RTU jau ir izīrējusi un sagatavojusi pārdošanai vairākas ēkas, kas tiks atbrīvotas pēc Ķīpsalas studentu pilsētiņas projekta pabeigšanas.
Rektors neslēpj: tuvākajā laikā RTU kredītsaistības varētu pieaugt vēl par sešiem septiņiem miljoniem eiro, jo ne visas fakultāšu ēkas jau izdevies modernizēt.
