– Kamēr Valsts kontrole izstrādā stingrākus likuma grozījumus, tikmēr, piemēram, Latvijas Pašvaldību savienības kongress pieņem rezolūciju revidentu spārnu apcirpšanai. Tur cita starpā rakstīts, ka “nav mehānisma, kas ļautu apstrīdēt Valsts kontroles kļūdas un panākt šādu kļūdu objektīvu novērtējumu, bet Valsts kontroles kļūdaini paziņojumi nepiemērotā laikā var ietekmēt politisko procesu, tai skaitā vēlēšanu rezultātus”. Pašvaldības revidējot zvērināti revidenti, un Valsts kontrolei tur nav ko maisīties pa vidu. 13
– Valsts kontrole pirms trim gadiem izlases kārtībā veica revīzijas pašvaldībās, jo atzinumus par pašvaldību gada pārskatiem sniedz zvērinātie revidenti. Visās to nespējām izdarīt ierobežoto resursu dēļ. Pastāv būtiska atšķirība starp to, kā pārbaudes publiskajā sektorā veic zvērināts revidents un kā to dara Valsts kontrole. Zvērināts revidents finanšu revīzijās rīkojas pēc privātā sektora pieejas, kur būtiskākais ir pareiza iegrāmatošana. Savukārt Valsts kontroles revidenti uzskata, ka sabiedrībai būtiskāk par iegrāmatošanu, ko arī mēs pārbaudām, ir tas, vai valsts un pašvaldību nauda tērēta likumīgi un lietderīgi. Mūsu jaunā politiskā iniciatīva bija no 2014. gada sākt intensīvu darbu pašvaldībās, reizi trijos gados apmeklējot katru pašvaldību neatkarīgi no tās lieluma. Diemžēl pašvaldībās ieraudzījām tādas lietas, ko ministrijās vairs neredzam jau gadiem. Ministrijas un centrālās valsts pārvaldes iestādes jau sen zina, ka revidenti tur ierodas katru gadu un ar to rēķinās. Revidējot pašvaldības, mēs pārliecinājāmies, ka ir būtiskas problēmas pat ar pamatlīdzekļu uzskaites jautājumiem, nemaz nerunājot par līdzekļu izlietojuma likumību un lietderību. Tas, kas nav uzskaitīts, nepakļaujas nekādai kontrolei. Bija jūtams, ka vienai daļai pašvaldību nepatika Valsts kontroles aktivitātes. Tiesa, to nevar apgalvot par lielāko daļu. Ja jau pašvaldībās viss būtu kārtībā, tad no kurienes mums rodas ap 500 vēstulēm katru gadu, kurās iedzīvotāji sūdzas par tarifiem, par to aprēķināšanu un citiem jautājumiem, kas viņus neapmierina tieši pašvaldību darbībā. Latvijas Pašvaldību savienība uzskata, ka vislabākie vērtētāji esot pašvaldību iedzīvotāji? Jā, protams, pašvaldību iedzīvotāji pirms vēlēšanām izvērtē vietējās varas amatpersonu darbu un pieņem savu lēmumu. Bet ir viena būtiska nianse, kas atrunāta arī starptautiskajā līmenī – Valsts kontroles viens no būtiskākajiem uzdevumiem ir informācijas sniegšana iedzīvotājiem. Kā cilvēks pašvaldībā varēs izdarīt pamatotu, izvērtētu spriedumu, ja nebūs šīs informācijas? Pie mums ierodas daudzi, pat pašvaldību opozīcijas deputāti, kuri nevarot iegūt nekādu informāciju no savām pašvaldībām. Tā nav tikai Rīga, tās ir arī mazās pašvaldības. Tad rodas jautājums: kādu informāciju var iegūt pašvaldības iedzīvotājs, ja to nevar iegūt pat deputāts?
Pašvaldībās esam atklājuši būtiskus pārkāpumus gan kapitālsabiedrību pārvaldībā, gan ieraudzījuši melnās kases ar skaidru naudu… Diezgan ilgi esmu strādājusi privātajā sektorā, arī ar Valsts ieņēmumu dienestu un ļoti labi zinu, kādai ir jābūt pieejai skaidras naudas iekasēšanā. Un izpratnei, ko nozīmē nereģistrēta kase, par skaidras naudas norēķiniem neizsniegts Valsts ieņēmumu dienestā (VID) reģistrēts dokuments, ir jābūt vienādai gan privātajā, gan publiskajā sektorā. Pretenzijas par skaidras naudas kasēm pierima tajā brīdī, kad VID, pamatojoties uz mūsu sniegto informāciju, aizbrauca uz Līgatni un uzlika administratīvo sodu gan par domes, gan pašvaldības vadītāja darbību.
