– To skaitā ir arī Izglītības un zinātnes ministrija, kur daļa ierēdņu, kas nav saistīti ar prezidentūras darbiem, saņem trīsdesmit procentu piemaksu pie algas. Kā uzrāda ministrijas interneta mājas lapa, to skaitā gan nav prezidentūras darba koordinatora. 13
– Ja vērtējam revīzijā konstatēto līdzekļu apmēru, kas izlietoti neatbilstoši prezidentūrai paredzētajiem mērķiem, tad 2014. gadā šī naudas summa veido 701 tūkstoti eiro, bet 2013. gadā – nepilnus 200 tūkstošus eiro no prezidentūras līdzekļiem.
Tad, kad prezidentūra beigsies, ir vērts kopējo izdevumu apjomu salikt kopā ar ieguvumiem. Ieguvums varētu būt, piemēram, apmācītie profesionālie kadri, tikai jautājums – cik daudz no viņiem paliks strādāt Latvijā.
Starptautiskā auditorfirma KPMG 2015. gada janvārī ir publiskojusi savu atzinumu par iespējamiem prezidentūras rezultātiem. To skaitā ir gan nodokļu ieņēmumu pieaugums, tūristu interese par Latviju, darbinieku kvalifikācijas celšana un citi ieguvumi, kam varētu būt pozitīva fiskālā ietekme. Bet par to ir jāpārliecinās, vai tas patiešām ir sasniegts.
– Pie Valsts kontroles konstatējumiem tā pierasts, ka tie jau šķiet pavisam ikdienišķi. Iztērēja, Valsts kontrole pabārās, un viss…
– Valsts kontrole pēc revīzijām sniedz ieteikumus trūkumu novēršanai un seko līdzi, vai tie tiek pildīti. Taču, mūsuprāt, ir par maz, ka Valsts kontrole sniedz tikai ieteikumus. Zinot, ka mūsu valstī atbildība publiskajā sektorā neiestājas tā, kā tam vajadzētu būt, mēs nopietni vēlamies stiprināt Valsts kontroles pilnvaras. Valsts kontrolei būtu jādod iespēja piedzīt valstī radītos zaudējumus no tām personām, kas ar valsts un pašvaldību budžeta naudu nav rīkojušās likumīgi. Augstākā revīzijas iestāde varētu sniegt priekšlikumu arī par viņu atstādināšanu. Pirms kāda laika par to sprieda arī Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti, un Valsts kontrole ir paveikusi nopietnu darbu, sagatavojot grozījumus Valsts kontroles likumā. Jāteic, ka tie nav nekas ļoti jauns, jo divdesmitajos un trīsdesmitajos gados Valsts kontrolei bija valstij radīto zaudējumu piedziņas pilnvaras. Mēs to zināmā mērā vēlamies atjaunot.
Tīri tehniski tas izskatīsies tā, ka, konstatējot revīzijā valsts vai pašvaldību budžetam nodarītos zaudējumus, Valsts kontrole vispirms ļaus atbildīgās institūcijas augstāk stāvošajai institūcijai vērsties ar piedziņu. Ja šī institūcija to nedarīs, tad to izdarīs Valsts kontrole. Tas būs nopietns solis, kas daudzām institūcijām liks aizdomāties.
Otrs jautājums, kam jāpievērš nopietna uzmanība, ir valsts budžeta veidošanas process. Tam būtu jāpieiet ar jaunu skatījumu – Finanšu ministrijai būtu jānāk ar iniciatīvu rūpīgi izvērtēt visas budžeta izdevumu programmas. Revidenti, veicot finanšu revīzijas, kā pilotprojektus jau izvērtēja arī to, vai programma sasniedz tos mērķus, kas tajā noteikti. Kaut vai viens piemērs. Lai veicinātu sodu nomaksu par administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē, jau 2005. gadā tika pieņemts lēmums t. s. dzērājšoferiem atņemt automašīnu un atdot to tikai tad, kad nomaksāts sods. Revidenti konstatēja, ka kopš tā laika ir ļoti pieaudzis valsts budžeta dotācijas apmērs, lai nodrošinātu šo automašīnu pārvietošanu un glabāšanu un ka tikai 27% autovadītāju samaksā soda naudu, jo vēlas savu mašīnu atgūt atpakaļ. Papildus naudas sodam personai ir jāsamaksā arī izdevumi par automašīnas uzglabāšanu. Pagājušā gada beigās nesamaksātie izdevumi par automašīnu uzglabāšanu sasniedza jau trīs miljonus eiro, no kuriem piedzīt varēs labi ja 20%. Acīmredzot ir pienācis laiks domāt par to, vai automašīnas atņemšana veicina naudas sodu samaksu. Diemžēl netiek analizēts, vai šo pieeju vajadzētu turpināt. Vieglāk ir aiziet uz Ministru kabinetu un Saeimu, lai paprasītu naudu.
