Valsts lieliski nopelnīja 0
Autors: Māris Ķirsons
Saruna ar Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas prezidentu, ilggadējo SIA “Kurekss” valdes priekšsēdētāju Jāni Apsīti
Publiskajā telpā izskanējis, ka Ministru kabineta rīkojums, liekot valsts mežu apsaimniekotājam a/s “Latvijas valsts meži” (LVM) veikt korekcijas ilgtermiņa sadarbības līgumos un mainot cenu indeksācijas mehānismu, un piemērojot vidējās svērtās cenas, ir radījis situāciju, kurā valsts budžets neesot ieguvis aptuveni 30 miljonus eiro.
Šis apgalvojums nav patiess, jo skaitļi rāda ko citu. Kā Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas prezidents izsaku visaugstāko atzinību zemkopības ministram Armandam Krauzem par spēju iedziļināties situācijā, novērtējot tās ietekmi uz tautsaimniecību, bet vēl jo vairāk – par drosmi doties uz Ministru kabinetu, valdībā pamatot situāciju un iestāties par konkrētu lēmumu tās radīto negatīvo seku mazināšanai un novēršanai, kā rezultātā valsts no LVM dividendēm nopelnīja vairākus desmitus miljonus eiro vairāk nekā sākotnēji bija plānojusi.
Proti, valsts budžeta likums paredzēja, ka valsts mežu apsaimniekotājs (LVM) valsts budžetā dividendēs par 2024. gadu iemaksā ne mazāk kā 58,574 miljonus eiro, faktiski uzņēmums samaksāja nedaudz vairāk kā 111 miljonus eiro, tātad par 52,9 miljoniem eiro vairāk nekā sākotnēji tika prognozēts. LVM plānotās peļņas – 90 milj. eiro – vietā ieguva 150 milj. eiro. Vai tas ir daudz, vai maz? Laikā no 2011. līdz 2021. gadam LVM peļņa vidēji bija ap 70 milj. eiro gadā, vienlaikus nozare veica nozīmīgas investīcijas un dubultoja pievienoto vērtību. 2021. gadā LVM gūst līdz tam brīdim vislielāko peļņu – 112 milj. eiro. Kāpēc 2021. ir īpašs gads?! Tas ir Covid-19 pandēmijas “pīķa” brīdis ar visa veida liegumiem (daļa nozaru strādā ar milzīgiem ierobežojumiem, daļa ir slēgtas, cilvēkiem jādzīvo mājās, nav iespējami ceļojumi), un daudziem rodas liela vēlme un iespēja uzlabot dzīves apstākļus, kā rezultātā būvmateriālu cenas piedzīvo nepieredzētu kāpumu, piemēram, ASV līdz 300%, Lielbritānijā un citos Latvijas ražotājiem būtiskos noieta tirgos vērojams līdzīgs pieaugums.
2022. gadā kokrūpnieki, redzot iepriekšējo realizācijas cenu pieaugumu, par resursiem (ilgāka termiņa sadarbības līgumiem) izsolē piedāvā tā brīža situācijai atbilstošas cenas un šajā (2022.) gadā LVM gūst vēl iespaidīgāku peļņu – 242 milj. eiro, savukārt lielākie skujoku pārstrādātāji – 91 miljonu eiro, kas ir par 87 milj. eiro mazāk nekā 2021. gadā. Iemesls? Kokrūpnieki maksā ļoti augstās pašu nosolītās cenas par skujoku zāģbaļķiem, taču attiecīgo produktu cenas tirgū krītas. 2023. gadā viss turpinās līdzīgi kā 2022. gadā – gatavo skujoku izstrādājumu cenas ārvalstu tirgos turpina sarukt, toties Latvijā skujkoku zāģbaļķu resursus no LVM ražotāji pērk par pašu solītajām cenām. Rezultātā LVM nopelna 221 miljonu eiro – tikai nedaudz mazāk kā 2022. gadā, toties lielākie skujkoku pārstrādātāji šo gadu noslēdz ar lieliem zaudējumiem. Šāda situācija nevarēja turpināties ilgstoši.
Bet attiecīgās skujoku zāģbaļķu cenas taču bija pašu kokrūpnieku nosolītas!
Jā, kokrūpnieki tādas solīja, taču jāņem vērā, ka 2021. gadā tika izveidots jauns ilgāka termiņa (trīs gadu) sadarbības modelis starp LVM un kokrūpniekiem, apaļkoksnes pārstrādātājiem, kurā tika iekļauts arī koksnes indeksācijas mehānisms atbilstoši konkurentvalstīs (Lietuvā, Igaunijā un Zviedrijā) esošajām cenām konkrētā sortimenta apaļkoksnei.
Izskan jautājums: kāpēc skujkoku pārstrādātāji nespēja samaksāt pašu solītās cenas, ja iepriekš pelnīja desmitiem miljonus eiro?
Privātuzņēmējs var izprast, kā viņš vēlas, bet tirgus ir nepielūdzams un ienes nozīmīgas korekcijas. Bija laiks, kad pelnīja gan LVM, gan skujkoku pārstrādātāji, kam sekoja 2021. gads, kurā abas puses neplānoti guva lielu peļņu, pēc tam joprojām lielu peļņu gūst LVM, bet skujkoku pārstrādātāji strādā ar zaudējumiem, bet strādāt ar zaudējumiem nozīmē pārdot produkciju tirgū par cenu, kura ir zemāka par tās ražošanas izmaksām. Tās nozīmē, ka uzņēmumi ir zaudējuši konkurētspēju un jāveic pasākumi, lai atgrieztos kaut nelielā peļņas zonā. Tika samazināti ražošanas apjomi, atlaisti darbinieki, tika samazināts arī darba algu fonds, attiecīgi saruka uzņēmumu samaksātie darbaspēka nodokļi. Samazinājās arī uzņēmumu kapitalizācijas vērtība, kas sāpīgi trāpīja uzņēmumiem ar miljonos eiro mērāmām parādsaistībām. Iemesls tam visam bija viens – ļoti augstās skujkoku zāģbaļķu cenas Latvijā, salīdzinot ar konkurentvalstīs esošajām.
Kāda bija skujoku zāģbaļķu cenu starpība starp ilgāka termiņa līgumos esošo un konkurentiem kaimiņvalstīs?
Tikai daži skaitļi. 2022. gada ceturtajā ceturksnī egles zāģbaļķu cena pie pircēja Latvijā no LVM bija 127 eiro/m³, no Lietuvas valsts mežiem 109 eiro/m³, no Igaunijas valsts mežiem – 91 eiro/m³, bet Zviedrijā, kas būtībā ir šī tirgus veidotājs – 78 eiro/m³, 2023. gada II ceturksnī egles zāģbaļķu cena pie pircēja Latvijā no LVM bija 118 eiro/m³, no Lietuvas valsts mežiem 96 eiro/m³, no Igaunijas valsts mežiem – 96 eiro/m³, bet Zviedrijā – 72 eiro/m³.
Īsāk sakot, no 2022. gada II ceturkšņa skujkoku zāģbaļķu piegāžu līgumi no ilgāka termiņa sadarbības programmas zaudēja konkurētspēju, jo bija ir par 40% dārgāki nekā galvenajā konkurentvalstī – Zviedrijā. Skujoku pārstrādātāji Latvijā nevarēja klusēt un neko nedarīt, tāpēc jau 2023. gada oktobrī tika rakstītas vēstules, skaidrojot problēmu un aicinot meklēt risinājumu.
Ko vēl darīja skujkoku koksnes pārstrādātāji?
Vispirms skujoku zāģbaļķi tika meklēti aiz Latvijas robežām, uz pārstrādi Latvijā tika vesti skujoku zāģbaļķi no Somijas, Dienvidzviedrijas un Norvēģijas, kur tie bija par 40-50% lētāki, nekā Latvijā. Šos datus rādījām LVM valdei un atbildīgajiem speciālistiem. Vēl viens ierosinājums bija samazināt superdārgo vietējo baļķu piegādes apjomu par 10%, ko pieļāva attiecīgie noslēgtie līgumi. Tā kā LVM valde atbildēja, ka īsti neko darīt nevar, kokrūpnieki vērsās pie LVM Padomes (tajā brīdī notika Padomes locekļu maiņa), kura savukārt aicināja vērsies pie īpašnieka – Zemkopības ministrijas (zemkopības ministrs Didzis Šmits un valsts sekretārs Raivis Kronbergs). Tikšanās laikā, klātesot ministrijas vadībai un LVM vadībai, izklāstīju visus jau minētos argumentus attiecībā uz cenu šķērēm, kur zāģbaļķu cenas ir ļoti augstas, kamēr zāģētās produkcijas cenas krīt. Jāuzsver, ka Latvijā tajā brīdī bija augstākās skujkoku zāģbaļķu cenas pasaulē, kā rezultātā Zviedrijas mežu īpašnieku kooperatīvi ar pārstrādātājiem no Latvijas slēdza ilgtermiņa zāģbaļķu piegādes līgumus, kas pirms tam bija neiedomājama situācija.
2023. gada rudenī notika valdības maiņa, par zemkopības ministru kļuva Armands Krauze, kurš ne tikai saprata situāciju, bet sāka rīkoties, kā pienākas rūpīgam saimniekam. Rezultātā tika sagatavots attiecīgs ziņojums, ko izskatīja Ministru kabinetā. Zemkopības ministrijai kā LVM akciju turētājai tika noteikts uzdot a/s “Latvijas valsts meži” no 2024. gada 1. janvāra ieviest korekcijas ilgāka termiņa sadarbības līgumos, mainot cenu indeksācijas mehānismu un piemērojot vidējās svērtās cenas, kuras konkrētajam periodam aprēķinātas no LVM īstermiņa pārdošanas procedūrām.
Kādi bija/ir ieguvumi no zemkopības ministra Armanda Krauzes rīcības?
Rezultātus ieraudzīsim skaitļos. Vispirms 2024. gadā izdevās apturēt lejupslīdi kopējam skujoku zāģbaļķu pārstrādes apjomam, kas sasniedza 4,056 miljonu m³, nodarbināto skaits 2024. gadā lielākajos skujoku zāģbaļķu pārstrādes uzņēmumos sasniedza 2137, 2023. gadā tas bija 2070 (jāatgādina, ka 2022. gadā bija vēl vairāk nodarbināto – 2225). Arī samaksāto darbaspēka nodokļu apjoms šīs kategorijas kokrūpniekiem pieauga līdz 28,26 miljoniem eiro. Valsts budžets attiecīgi ieguva 2,6 miljonus eiro. Atjaunojās investīciju klimats tieši skujkoku zāģbaļķu pārstrādē. Personiski Armandu Krauzi nepazīstu, taču viņa spēja un pārliecība uzņemties atbildību un rīkoties kā rūpīgam saimniekam, rezultējusies likvidēto darba vietu atjaunošanā un papildus valsts budžetā iemaksātos miljonos eiro darbaspēka nodokļos, kā arī dividendēs no valsts mežu apsaimniekotāja.
Kādi bija vai ir secinājumi?
Vispirms, šķiet, tik aktīvu pozīciju un rīcību no zemkopības ministra neviens negaidīja. Toreizējai LVM vadībai neinteresēja koksnes pārstrādātāju konkurētspēja un tas, savukārt, nozīmēja apgrūtinātas uzņēmumu attīstības iespējas nākotnē, tomēr, ar šo LVM vadības neieinteresēto attieksmi būtībā tika stimulēta skujkoku zāģbaļķu pārstrādātāju uzņēmumu konsolidācija. Pirmie, kuri saprata un ātri reaģēja, bija “Vika Wood ” īpašnieki, savas kapitāldaļas pārdodot Austrijas kompānijai, kura izteica nenoraidāmu piedāvājumu īpašniekiem. Skaudri, bet vēl 2022. gadā nozares uzņēmumi bija sagatavojuši investīciju plānus apjomīgiem projektiem, bet jau 2023. gada nogalē bija skaidrs, ka tie nebūs īstenojami. Savukārt Vācijā un Austrijā, kur bija ievērojami egļu astoņzobu mizgraužu postījumi, egles zāģbaļķu realizācijas cenas bija 50 eiro/m³ līmenī, kas ražotājiem nozīmēja iespējas labi nopelnīt, lai investētu attīstībā vai arī iegādātos vērtīgus aktīvus, kas šobrīd ir redzams. Ja LVM nemainītu savu pozīciju situācijā, kad koksnes izstrādājumu cenas krīt, bet baļķu cenas paliek iepriekšējā līmenī, Daugavas vienā krastā paliktu varbūt trīs skujoku zāģbaļķu pircēji, bet otrā, iespējams, tikai divi. Tad būtu jautājums – par kādām cenām tos varētu pārdot un cik lielas dividendes tiktu ieskaitītas valsts budžetā. LVM dividenžu apmērs valsts makā ir atkarīgs ne tikai no apaļkoksnes realizācijas cenām, bet arī no konkurences par attiecīgajiem resursiem. Pašlaik skujkoku zāģbaļķu pārstrādes sektorā jau ir vairāki Eiropas līmeņa spēlētāji, secīgi – jautājums ir: kādus lēmumus pieņems dažu vietējā kapitāla uzņēmumu īpašnieki? Bez atbalsta konkurētspējai, valdības lēmums ļāva arī saglabāt darba vietas un samaksāto nodokļu apjomu valsts budžetā.
Valdības izpratne un attiecīgie lēmumi ir galvenaie faktori, kuros balstoties, vietējā kapitāla uzņēmumi var plānot izaugsmi un nodrošināt konkurētspēju starptautiskajos kokmateriālu tirgos, veicinot Latvijas tautsaimniecības attīstību.
