Aktrise gan joprojām brīnās par to, kā skatītājiem varot patikt tāda šerpa dāma kā Zenta. „Viņa palaiž muti, zog un tenko. Man iznāk būt viņas advokātam, jo nevaru nospēlēt, ja neesmu sapratusi, kāpēc cilvēks tā dara. Ir lietas, kuras protams, nespēju saprast. Nu kā var, piemēram, iespļaut otram kafijā! ” 5
Aktrise par saspringto dzīves ritmu nesūdzas, smejot – izrāžu vadītājas atbildīgais darbs esot disciplinējis. Viņa ir tas cilvēks teātrī, kam jāspēj nogludināt visi lampu drudža nemieri, gādāt, lai stundu pirms izrādes visi būtu kaujas gatavībā, bet pašai juceklī jāprot saglabāt vēsu prātu. „Nesen filmējāmies kādā epizodē kopā ar Olgu Dreģi. Viņa teica – tu vienmēr tik mierīga! Nu, nav jau tā! Vienkārši mēģinu savaldīties. Gadās, protams, ka darbā „noplīstu”, bet bieži to nevar. Tur ir kolektīvs, tu esi par visu atbildīga, nevari rīkot histēriju, plēst matus un skriet prom.”
„Tā disciplīna ir mūža darbs ar sevi. Kā cilvēks varu būt visai haotiska. Galvā vienmēr ir tūkstoš domu. Gadījies, ka aizbraucu uz laukiem, bet, izrādās, – jābūt izrādē. Tad nu mamma sēdināja uz mopēda uz veda līdz lielceļam. Ziemā esmu pirms izrādes sēdējusi mežā, jo žigulim degviela beigusies. Varbūt tāpēc es tagad ļoti labi saprotu tos aktierus, kam allaž kaut kas „atgadās”, kas kavē un aizmirst!”
Tiesa, ne vienreiz vien izrādes vadītājas un aktrises „darbus” nācies apvienot, „ielecot” tajā vai citā lomā, aizvietojot kādu kolēģi. „Protams, pirmā, ko uzrunās, esmu es, jo kā izrāžu vadītāja vislabāk zinu, kas šajā lomā darāms. Ja esi sēdējis dienu dienā iestudējumā, turpat blakus, tas nav sarežģīti. Protams, bijušas reizes, kad tev tas jādara acumirklī, un laika sagatavoties tikpat kā nav. Tad tu „ielec” uz līdzenas vietas.” Nervus kutinoša padarīšana!” pasmaida aktrise.
