Rolands Repša: Nepieļaut katastrofu! 2
Uzņēmumu vadības un organizācijas jomā ir populārs jautājums – kurš vadītāja tips ir labāks, demokrāts vai diktators? Ir arī labi zināma atbilde uz šo jautājumu. Vislabākais ir tas vadītājs, kas atkarībā no situācijas un apstākļiem spēj būt gan demokrāts, gan vajadzības gadījumā lietot arī stingrību.
Jebkura krīze raksturīga ar to, ka lietas vairs nenotiek tā, kā tām parasti vajadzētu notikt, un gatavu recepšu turpmākai rīcībai nav. Mierīgos laikos mēs visi esam demokrāti, bet vētrā uz kuģa klāja automātiski iestājās kapteiņa vienpersoniska diktatūra. Šobrīd mēs esam šādā vētrā. Un kapteinis ir valdība.
Manuprāt, vīrusa savaldīšanas atslēga Latvijā joprojām ir atbraukušo, inficēto un saslimušo stingrā kontrolē. Pienācis laiks spert divus soļus pašizolācijas disciplīnas nodrošināšanā:
1) Paaugstināt sodu par pašizolācijas pārkāpšanu līdz EUR 1500 un vainīgos ievietot piespiedu karantīnā valdības noteiktās vietās mediķu un policijas uzraudzībā. Atkārtotos gadījumos jāierosina krimināllieta. Nav pieļaujams, ka repatrianti no lidostas uz mājām dodas ar sabiedrisko transportu un pēc tam (pozitīva testa gadījumā) tiek meklēti šā pasažiera līdzbraucēji. Tā mēs epidēmiju neiegrožosim.
2) Uz ārkārtējās situācijas laiku tiek atcelta privāto datu aizsardzība attiecībā uz koronavīrusa infekcijām un saslimšanām. Praksē tas nozīmētu, ka tiek veidotas un publiskotas datubāzes ar to personu vārdiem un dzīves vietām, kurām jāievēro pašizolācija, kas ietvertu gan vienkārši atbraukušos, gan inficētos un slimos, bet sīkāk neatspoguļojot, kurai kategorijai tieši cilvēks pieder. Tas būtu efektīvākais līdzeklis šo personu pašizolācijas sabiedriskajai kontrolei no pašvaldību, draugu, darbabiedru un kaimiņu puses. Ceru, ka, ievērojot situācijas nopietnību, tas ir iespējams.
Ļoti negribētos, ja, inficēšanās gadījumiem strauji pieaugot, visa Latvija nokļūtu mājas arestā, kas nozīmētu ekonomikas infarktu.
