VIDEO. Krievijai šogad ziema un sals ir sabiedrotie: Kijivā “veiksmīgi” tiek saldēti simtiem tūkstoši iedzīvotāju 0
Kijivā un Ukrainā šī ziema kļuvusi par vienu no smagākajām enerģētiskajām krīzēm kara laikā, kad pilsētas un daudzas mājsaimniecības cīnās ar elektroenerģijas un apkures trūkumu laikā, kad temperatūra ārā nokritusies līdz –15°C un zemāk, bet dzīvokļos ir vairs tikai ap 0 grādu, un paliek arvien aukstāk.
Enerģētikas infrastruktūru regulāri ik nakti posta krievu bumbvedēji, raķetes un droni, kas mērķētos uzbrukumos bojā vai iznīcina elektrostacijas, apakšstacijas un siltumapgādes sistēmas, kas šajā aukstajā sezonā ir īpaši svarīgas iedzīvotājiem.
Pēc mediju ziņām, apmēram 800 dzīvojamo namu Kijivā ir pilnībā bez elektrības un apkures, un tas ietekmē ap 200 000 cilvēku, kuriem nākas savās mājās vienkārši salt. Sarkanais Krusts sadarbojas ar valsts glābšanas dienestiem, lai nodrošinātu siltu ēdienu, karstus dzērienus un uzlādes punktus telefoniem, izveidoti īpaši Siltuma punkti.
Daudziem veikaliem ir jāslēdz durvis, jo ģeneratori nevar tikt galā aukstumā. Lielākā daļa trolejbusu un tramvaju apstājušies elektrības trūkuma dēļ. Zema temperatūra Ukrainā saglabāsies vismaz vēl nedēļu, iespējams, pat ilgāk.
Pilsētas
administrācija cenšas uzturēt vairāk nekā 1200 siltuma centru, kur cilvēki var pavadīt nakti vai dienu siltumā.
Vecāka gada gājuma iedzīvotājiem tiek nodrošināta arī viena karsta maltīte dienā.
Kijivas mērs Vitalijs Kličko ir atzinis, ka pašreizējā situācija ar elektroenerģijas piegādi ir ārkārtīgi grūta, un pilsēta darbojas pēc avārijas grafikiem, kas nozīmē, ka daļai iedzīvotāju elektrība ir tikai dažas stundas dienā. Viņš norādījis, ka aptuveni 400 daudzdzīvokļu ēkas joprojām ir bez apkures pēc masveida uzbrukuma enerģētikas objektam.
Valsts prezidents Volodimirs Zelenskis ir
izsludinājis ārkārtas stāvokli enerģētikas sektorā, lai paātrinātu remontdarbus, palielinātu elektroenerģijas importu no Eiropas un koordinētu palīdzību
cilvēkiem, kuriem šis aukstums apdraud ne tikai veselību, bet arī dzīvību. Tāpat tiek izvietotas ģeneratoru sistēmas un pagaidu risinājumi, lai nodrošinātu apkuri un elektrību krīzes teritorijās.
Situācija ir ļoti kritiska arī ctiviet: citos Ukrainas reģionos, piemēram, Dņipro un Zaporižjē, miljoniem iedzīvotāju bija palikuši bez elektrības, un atsevišķos gadījumos tīkla kapacitāte ir tik zema, ka enerģija tika piegādāta tikai daļēji vai pēc grafika, kas paredz līdz pat 10–16 stundām bez elektrības dienā, atkarībā no bojājumu apjoma un laika apstākļiem.
Šī ir viena no lielākajām enerģētikas krīzēm kopš 2022. gada, ko pastiprina gan rūpniecisko objektu bojājumi, gan ārkārtīgi aukstā ziema.
Enerģētikas uzņēmumi un remonta brigādes strādā nepārtraukti, taču daudzviet joprojām tiek īstenotas avārijas jaudas pārtraukšanas shēmas,
lai nepārslogotu tīklu un varētu nodrošināt vismaz minimālu apgādi.
Ukraiņi ir spiesti pielāgoties, izmantojot ģeneratorus, papildu apkures iekārtas un sabiedriskos siltuma punktus, kur pulcējas ģimenes ar bērniem, vecāka gadagājuma cilvēki un cilvēki, kuri nevar nodrošināt siltumu savās mājās.
Krievijas uzbrukumi Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai ir tīrs civiliedzīvotāju, īpaši visneaizsargātāko cilvēku,
terors. Krievijai ir jāatbild par saviem kara noziegumiem, tā aicina ukraiņu tauta.
