Viena no visbīstamākajām baktērijām pasaulē 6
“Agro Tops”, AS “Latvijas Mediji”
Xylella fastidiosa jeb bakteriālais lapu apdegums ir viena no visbīstamākajām baktērijām pasaulē, kas apdraud vairāk nekā 300 dažādas augu sugas, tostarp tādas Latvijā saimnieciski un ekonomiski nozīmīgas koku sugas kā ozoli, kļavas, vītoli, gobas, vīksnas, zirgkastaņas, arī augļu kokus un ogulājus – plūmes, ķiršus, avenes, kazenes, dzērvenes, krūmmellenes.
Tāpat baktērija var bojāt daudzus plaši izplatītus dekoratīvos augus (hortenzijas, efejas, lavandas, rozmarīnu, pelargonijas u. c.).
Bakteriālais lapu apdegums sākotnēji bijis sastopams vienīgi Āzijā un Amerikā. Eiropā pirmo reizi tas konstatēts 2013. gadā Itālijā, kur vairāku gadu laikā radījis milzu zaudējumus olīvu audzētājiem, izpostot olīvkokus vairāk nekā 300 000 ha platībā. Pēc Nīderlandes pētnieku aplēsēm, baktērijai turpinot izplatīties līdzīgā tempā, olīveļļas ražotnes nākamo 50 gadu laikā var zaudēt līdz pat 5,2 bilj. eiro.
Kaut arī baktērijas izplatībai piemērotāks ir siltais Dienvideiropas klimats, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) veikusi izpēti un konstatējusi, ka baktērija var ieviesties un izplatīties arī Eiropas ziemeļu valstīs.
Simptomi un pazīmes
* Baktērijas nosprosto koksnes vadaudus. Tas kavē auga attīstību, izraisa lapu vīšanu, koka vainaga atmiršanu un bojāeju. Infekcijas sākuma stadijā daļa lapu sāk nobrūnēt (parasti no lapas plātnes malām).
* Ap atmirušo daļu veidojas dzeltens vai sarkans loks.
* Ar laiku lapas novīst, pilnībā nokalst un nokrīt, bet lapu kāti paliek piestiprināti zariem.
* Inficētais stumbrs un zari attīstās neregulāri, jaunajos zaļajos audos rodas plankumi. Var veidoties neparastas formas stumbrs un augļi.
Dažādiem saimniekaugiem simptomi var nedaudz atšķirties atkarībā no Xylella fastidiosa celma, kas bieži ir specifisks konkrētam saimniekaugam. Atsevišķiem saimniekaugiem baktērijas celmi var neizraisīt slimības pazīmes (galvenokārt savvaļas) vai tie var būt sastopami latentā formā.
Baktēriju nav iespējams ierobežot ar augu aizsardzības līdzekļiem. Šo slimību pārnēsā kukaiņi, kas barojas ar augu sulu, piemēram, cikādes. Slimības straujo izplatību veicina saimniekaugu sugu kuplais skaits. Galvenais veids, kā apturēt baktērijas izplatību, ir ļoti stingru fitosanitāro pasākumu piemērošana – inficēto koku un apkārtējo saimniekaugu pēc iespējas ātrāka iznīcināšana.
Neveicot pasākumus, baktērija var līdzīgi kā ugunsgrēks strauji izplatīties uz daudzām nozīmīgām kultūrām, tādējādi būtiski ietekmējot ne tikai lauksaimniecību, bet arī bioloģisko daudzveidību un vidi.
Izplatīšanās veidi
Galvenais baktērijas izplatīšanās veids ir ar stādāmo materiālu (arī podaugiem, kas domāti dekoratīviem nolūkiem).
Tāpēc ļoti jāuzmanās ar zaļo suvenīru ievešanu no tām valstīm, kur baktērija ir izplatīta.
Jāuzmanās ar nezināmas izcelsmes augu audzēšanu vai glabāšanu siltumnīcās, kuras izmanto komercializētiem nolūkiem. Baktēriju var izplatīt ar rokām, instrumentiem, dažādiem iepakošanas materiāliem.
Atklātā laukā ļoti strauji baktērija izplatās ar vektoru organismiem – kukaiņiem, kas barojas ar augu sulu. Viena no šādām kukaiņu sugām – putu cikāde – plaši sastopama arī Latvijā.
Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 16. oktobra noteikumiem nr. 640 Fitosanitārie pasākumi un to piemērošanas kārtība augu un augu produktu aizsardzībai pret Xylella fastidiosa (Wells et al.), veic baktērijas saimniekaugu apsekojumus gan tirdzniecības vietās, gan audzētavās un citās vietās, nepieciešamības gadījumā laboratoriski testē augu paraugus.
Sagatavots pēc VAAD informācijas
