Olafs Zvejnieks: Avārijas efekts bija tāds, it kā kāds būtu brutāli izrāvis visus vadus “Facebook” datu centros 8
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jāatzīst, ka vētru ūdens glāzē es nogulēju un par to, kas šobrīd tiek dēvēta par “lielāko sociālo tīklu katastrofu cilvēces vēsturē”, tikai nākamajā dienā uzzināju no preses.
Nogulēt nebija grūti, jo “lielākā sociālo tīklu katastrofa”, proti, “Facebook”, “Instagram” un “Whatsapp” pakalpojumu nepieejamība apmēram septiņas stundas, sākot no 17.39 pēc Latvijas laika pirmdienā, 4. oktobrī, notika jau pēc darba laika beigām.
Šajā laikā ne tikai nebija iespējams šķirstīt “Facebook” vai “Instagram” lapas vai sūtīt ziņas ar “Whatsapp” palīdzību, bet arī autorizēties dažādās interneta vietnēs ar “Facebook” palīdzību.
Pēdējais apstāklis, starp citu, paildzināja krīzi, jo paši “Facebook” inženieri nespēja piekļūt saviem serveriem – tajos tiek izmantota autorizācija tieši ar “Facebook” profiliem.
Notikušā iemesli līdz galam skaidri vēl nav. Uzņēmuma oficiālais skaidrojums vēsta, ka avārija notika ikdienišķu rezerves serveru konfigurācijas izmaiņu dēļ.
Šie serveri koordinē datu plūsmu starp “Facebook” datu centriem, un kaut kas šajās konfigurācijas izmaiņās nogājis greizi.
Ņemot vērā notikušā vērienīgo un globālo raksturu, sevišķi pārliecinoši tas neskan, tādēļ parādījusies arī versija par hakeru uzbrukumu, taču “Facebook” to nikni noliedz, arī pierādījumi šai versijai pagaidām nav dzirdēti.
Katrā ziņā avārijas efekts bija tāds, it kā kāds būtu brutāli izrāvis visus vadus “Facebook” datu centros – datu apmaiņa vienkārši apstājās.
Kādas bija notikušā sekas man, sabiedrībai ap mani un pasaulei?
Personiski man – nekādas, jo, kā jau no ievada ir skaidrs, sociālajiem tīkliem manā dzīvē īpašas lomas nav.
“Whatsapp” zaudējums bija krietni jūtamāks, jo pēdējo piecu gadu laikā tas ar piedāvātajām ērtībām ir gandrīz pilnībā izspiedis telefona īsziņas.
Ņemot vērā, ka daudzi uzņēmumi izmanto “Facebook” kā svarīgu mārketinga kanālu, var uzskatīt, ka kaut kāds darījumu apjoms tovakar netika paveikts arī Latvijā, bet daži personāži, kas dzīvi ārpus sociālajiem tīkliem vairs nespēj iedomāties, to varēja uztvert kā īstu traģēdiju.
Globāli sekas bija vēl jūtamākas. Piemēram, Indijā, kur ir 490 miljoni ”Whatsapp” lietotāju, tas kļuvis par galveno un uzticamāko kanālu saimnieciskās dzīves organizēšanā un komunikācijā ar klientiem – pieraksts pie ārsta tiek organizēts gandrīz tikai ar šī saziņas rīka palīdzību, ārsti jautā pacientiem par pašsajūtu dažas dienas pēc apmeklējuma arī “Whatsapp”.
Brazīlijā to par komunikācijas kanālu izmanto pat valdība un izglītības iestādes, piemēram, studenti tieši šādi saņem savu eksāmenu rezultātus.
Vēl citās valstīs “Whatsapp” izmanto saziņai ar bankām un zāļu pasūtīšanai aptiekās, ziņu dienestā “BBC” var izlasīt par kādu meksikāņu maizes ceptuvi, kurā pierastā pasūtījumu kārtība caur “Whatsapp” todien pilnībā izjuka un klienti pēkšņi sāka zvanīt pa telefonu, darot tā, kā netiek darīts jau gadiem.
Citādi sakot, “Whatsapp” pazušanas ietekme bija jūtama un labi, ka saziņa pārtrūka tikai uz dažām stundām. To pašu gan nevar teikt par Marka Zakerberga galvenā bērna “Facebook” darbības pārtraukumu.
Pat aktīvi sociālo tīklu lietotāji atzīst, ka būtu priecājušies, ja šis tīkls nebūtu darbojies ilgāk, jo tajā tiekot patērēts milzums laika.
“Facebook” pakalpojumu pārtraukšana uz kādu brīdi esot labs atgādinājums, cik daudz interesantu un vērtīgu lietu varot darīt ārpus sociālajiem tīkliem.
Atceros, pirms diezgan daudziem gadiem, kad bērni vēl bija mazi, mums diezgan bieži, vairākas reizes gadā, mēdza uz vairākām stundām pazust elektrība apakšstacijas vainas dēļ.
Šādās reizēs mēs mēdzām iedegt sveces un skaļi lasīt priekšā grāmatu vai spēlēt galda spēles.
Bērniem tas, ka viņiem tiek veltīta nedalīta vecāku uzmanība, kur neiejaucas ne televizors, ne dators, ne telefons un ne pat ēdiena gatavošana, tik ļoti patika, ka pēc elektrības padeves atjaunošanās viņi vienmēr ar ilgām jautāja: “Tēti, kad atkal nebūs elektrības?”
Līdzīga attieksme man ir pret “Facebook” problēmām. Pazuda uz dažām stundām? Urā, kādu brīdi netraucēs! Atjaunojās? Nu, žēl, cerams, nākamreiz būs ilgāk!
