Vienam 450, citam 1400 eiro. Cik krasi atšķiras mūsu algas? 2
Latvijā šogad otrajā ceturksnī pamata darbavietā neto darba algu (pēc nodokļu samaksas) līdz 450 eiro mēnesī saņēma 26,3% darba ņēmēju, kas ir par 1,4 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotā informācija.
Tostarp 118,3 tūkstoši jeb 15,4% darba ņēmēju 2020.gada otrajā ceturksnī saņēma minimālo darba algu vai mazāk, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš, kad minimālo algu vai mazāk saņēma 15,4% darba ņēmēju.
Savukārt 35,1% (2019.gada otrajā ceturksnī – 31,5%) pamata darbavietā neto algā mēnesī saņēma 450,01-700 eiro, 28,1% (30,2%) darba ņēmēju saņēma algu 700,01-1400 eiro robežās, bet algu no 1400,01 eiro un vairāk mēnesī saņēma 5% darba ņēmēju pretstatā 5,3% pirms gada.
Statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka 2020.gada otrajā ceturksnī darba alga netika aprēķināta (saistībā ar bezalgas, grūtniecības, dzemdību atvaļinājumu vai arī darbs sākts nesen) vai aprēķināta, bet netika izmaksāta 3,5% (pirms gada – 2,9%) darba ņēmēju, savukārt 3% (2,4%) algotu darbu strādājošo darba samaksas lielumu neizpauda.
2020. gada otrajā ceturksnī darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 3,6 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 6,4 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
