Vienkārša jumta siltināšana ar minerālvati 0
Bēniņi jāsiltina tik un tā, jo caur slikti siltinātu jumtu māja pazaudē 25 – 30% siltuma. Tāpēc šobrīd vairākums jaunu jumtu tiek siltināti tāpat kā vecie jumti kapitālā remonta laikā. Šo soli apzinājušies arī Latvijas būvētāji. 2008. gadā jumtu siltināšanai pie mums izmantoja trīs reizes plānāku siltumizolācijas slāni nekā Zviedrijā, bet šodien šī starpība vairs nav tik jūtama. Tiesa, Latvijā jumtus, pēc normatīviem, siltina mazāk nekā Igaunijā un pat Lietuvā – tas nav saprātīgi, jo apkures izdevumi pieaug.
Visbiežāk siltināšanai izmanto mīksto minerālvati, ko Latvijā pārdod “Paroc” vai “Knauf Insulation”. Tradicionāli jumta pīrāga šķērsgriezums izskatās apmēram šādi: segums, gaisa spraugas šķērslatām, latām un elpojošas membrānas, kas nodrošina visa mitruma notecēšanu. Siltinājums sastāv no 150 mm biezas, vertikāli ievietotas ruļļu minerālvates kārtas, kas tiek piegriezta 2 – 3 cm platāka par attālumu starp spārēm. Tas tiek darīts tāpēc, lai minerālvate labi piekļautos visai spārei. Tālāk tiek horizontāli uzsistas 50 mm biezas koka (vai pieskrūvētas metāla) līstes, starp kurām līdzīgā veidā tiek iespiestas minerālvates loksnes. Sagatavoto virsmu nosedz ar tvaika izolāciju. Pie koka latām to stiprina ar skavām, pie metāla konstrukcijām – ar abpusēji līpošo lenti. Atliek tikai piestiprināt rīģipsi, un pamatīgi (200 mm) nosiltināta siena gatava.
Siltināmais materiāls ir lēts, tāpēc pie reizes var ieklāt pāris centimetrus biezāku slāni. Ja ir vēlme jumtu nosiltināt vēl pamatīgāk, atliek tikai 50 mm vietā uzlikt 100 mm siltinājumu. Siltinājums ir viegls, ekonomisks un nekādu lielu slodzi ne jumta konstrukcijām, ne kabatai neuzliek.
