Visu cieņu skolas direktoram! 2
Plašu rezonansi lasītāju vidū izsaucis “LA” 5. jūnijā publicētais Arta Drēziņa raksts “Tiesāšanās par “kuci” turpināsies”.
Lielākā daļa lasītāju paudusi atbalstu Rīgas 49. vidusskolas direktora Jura Liepiņa rīcībai, šajā situācijā nostājoties skolotājas pusē un uzsverot – kamēr esmu direktors, šādas rupjības pret skolotājiem nepieļaušu! Lasītājs, kas sevi piesaka ar “Uh!”, raksta: “Vairāk tādu direktoru! Domāju, ka reta skola ar tādu var lepoties. Pārsvarā sastopami bailīgi, par savu silto vietiņu dreboši direktoriņi. Rīgas 49. vidusskolas skolotājas vismaz tiek vērtētas kā sievietes, kuras kurš katrs nedrīkst atļauties pazemot.” Arī Gatis uzskata, ka tieši tādai ir jābūt izglītības iestāžu vadītāju nostājai un attieksmei. Bet kāda skolotāja, izsakot cieņu J. Liepiņam, atklāj, ka viņas skolas direktors līdzīgā gadījumā tā nerīkotos. “Viņš būtu iztapīgs, bučotu roku advokātam un drīzāk lemtu par skolotājas atbrīvošanu no darba, nevis viņu aizstāvētu…”
Citi komentētāji brīdina vecākus, ka izlutinātā atvase drīz vien vērsīsies pret viņiem pašiem. Nebūs ilgi, kad to vārdiņu “kuce” lietos, uzrunājot māti, bet tēvs būs vecais ēzelis, āzis vai tamlīdzīgi, spriež Jānis. Valdis domā, ka tēvs, puikiņu aizstāvēdams, patiesībā viņam izdarījis lāča pakalpojumu. Tagad visi zina, kāds bezkauņa ir viņa dēls. Arī Ināra uzskata – tā rodas tie, kam viss atļauts tādu papiņu dēļ. “Žēl bērna, jo viņa dzīvi ir sabojājis tieši tēvs ar savu visatļautību.”
“Kāds viņš bērns!” iesaucas pensionārs. Pat ne pusaudzis, bet jau pieaudzis cilvēks. Tas ir izlaists puišelis, kuram ar pērienu jau ir par maz, precizē Harijs.
Komentētāja, kas sevi sauc par “Māti”, iebilst – ar pērienu sen ir nokavēts. Toties visu cieņu skolas direktoram, kas vienmēr bijis objektīvs un godīgs. “No sirds novēlu – lai veicas!” tā lasītāja.
