Kāda ir Latvijas augsne 2
Zemes kvalitāte, klimata apstākļi, zemes gabala atrašanās vieta un infrastruktūras līmenis – šie pamatfaktori ietekmē zemes izmantošanas veidu, intensitāti, tās piemērotību noteiktas saimnieciskās darbības veikšanai.
Latvijā vidējais svērtais zemes kvalitātes novērtējums ir 38 balles (maksimālais rādītājs ir 100 balles). Pēdējoreiz zemes kvalitāti novērtēja (nejaukt ar augšņu agroķīmisko izpēti) aptuveni pirms 25 gadiem, tāpēc tagad ir grūti dot visaptverošus secinājumus par vidējo lauksaimniecībā izmantojamās augsnes auglības līmeni.
Latvijas klimata apstākļos pastāv vairāki riski augsnes degradācijai, piemēram, vēja un ūdens erozija, augsnes sablīvēšanās, kā arī organisko vielu samazinājums. Pagaidām nav pieejami visaptveroši dati erodēto vai degradēto platību apjomiem.
! Par augsnes auglību var spriest pēc tās agroķīmiskajām īpašībām.
• Pēc Valsts augu aizsardzības dienesta rīcībā esošā augsnes agroķīmisko īpašību monitoringa rezultātiem, 53,5% augšņu nepieciešams kaļķot, un šādu augšņu īpatsvars palielinās. Tas nozīmē, ka augstas kultūraugu ražas iegūt ir problemātiski.
• Vairāk nekā pusei (55,9%) lauksaimniecības zemju ir zems fosfora nodrošinājums, un arī šādu augšņu īpatsvars katru gadu palielinās. Fosfors ir viens no galvenajiem augu barības elementiem, kura daudzums augsnē būtiski ietekmē tās auglības līmeni. Zemais fosfora saturs augsnē nosaka arī zemu augsnes agroķīmiskās iekultivēšanas pakāpi.
• Nodrošinājums ar kāliju ir daudz labāks – 60,7% augšņu tas ir vidējs. Vērojama tendence kālija saturam augsnē palielināties.
