Zudušās profesijas: kādus amatus “apēdušas” tehnoloģijas 6
Attīstoties tehnoloģijām, vairākas profesijas kļuvušas liekas. Piemēram, celtniecībā senāk neaizvietojami bija nesēji, kas mūrniekiem piegādāja vajadzīgos materiālus, ķieģeļus, javu u. c. Tiem uz muguras bija ietaise, līdzīga mugursomai, kurā nesa būvmateriālus neatkarīgi no tā, kurā stāvā tie bija jānogādā. Ķieģeļus nesa tādā kā statīvā, bet javu – tvertnē.
Izzuduši arī ratiņstūmēji – vīri spēka gados, kuru rīcībā bija lieli divriči, un tajos varēja pārvadāt dažādas mantas, produktus veikaliem, pat klavieres. Ratiņstūmējiem bija policijas izdoti reģistrēti numuri pie apģērba un ratiem.
Nav vairs arī zāģeru. Tie darbojās pārī, un viņu amata rīki bija divrocīgs malkas zāģis, steķītis (krāģītis), kur zāģējot novietoja pagali, vēl arī cirvji, lai malku saskaldītu. Pēc vajadzības viņi malku uznesa vajadzīgā stāvā, bet bija arī speciāli malkas nesēji.
Bijuši plostnieki, arī enkurnieki, šo amatu nodibināja 1610. gadā un komplektēja no vietējiem latviešiem, kas pārzināja Daugavas straumi. Darbojušies arī instrumentu asinātāji – asināja nažus, dzirkles, cirvjus, šķēres u. c. Viņu instruments bija kājminamais smirģelis ar dažāda lieluma un raupjuma smirģeļu ripām. Gāja no pagalma uz pagalmu, skaļā balsī piedāvājot savus pakalpojumus. Un kur nu avīžpuikas (retāk meitenes), kuri, izmanīgi ieguvuši pirmos avīžu eksemplārus, pirms tie nonāca kioskos, skrēja pa ielām un skaļā balsī piedāvāja: “Pērciet, šodien par naudu, rītā par brīvu!” – un tā katru dienu. Nav arī smago ormaņu – lielāku preču pārvadāšanai un romantikas apdzejotie vieglie ormaņi. Tiem, tāpat kā ratiņstūmējiem, bija policijas izdoti numuri. Pastāvēja arī speciāli eksprešu arteļi, kurus pazina pēc formām. Tie nodarbojās ar dažādu smagu mantu transportēšanu un pārvietošanu augšējos stāvos.
