Zviedri iznomās Krievijai teritoriju “Nord Stream” vajadzībām 4
Zviedrijas dienvidu pilsētas Kārlshamnas pašvaldība piekritusi iznomāt Krievijai teritoriju pilsētas ostā, lai tur glabātu gāzesvada “Nord Stream 2” būvniecībai nepieciešamās caurules.
Kārlshamnas dome otrdien šo lēmumu pieņēmusi ar desmit balsīm par un četrām pret.
Jau ziņots, ka decembrī Gotlandes salas pašvaldība noraidīja Krievijas lūgumu atļaut glabāt “Nord Stream 2” būivniecībai nepieciešamās caurules Slītes ostā dažas dienas pēc tam, kad Zviedrijas valdība bija informējusi Gotlandes un Kārlshamnas pašvaldības par to, ka ostu teritorijas iznomāšana Krievijai negatīvi ietekmēs Zviedrijas aizsardzības spējas.
Tomēr pirmdien pēc tikšanās ar Gotlandes un Kārlshamnas pašvaldību pārstāvjiem Zviedrijas ārlietu ministre Margota Valstrema un aizsardzības ministrs Pēters Hultkvists sacīja, ka tagad uzskata, ka ostu teritorijas atvēlēšana “Nord Stream 2” cauruļu glabāšanai neapdraudēs Zviedrijas valsts drošību.
“Mēs beidzot esam nodrošinājuši to, ka mums ir adekvāta informācija par šiem projektiem,” žurnālistiem teica Valstrema.
Savukārt Hultkvists norādīja, ka valdības vērtējums par projekta drošību joprojām ir spēkā, taču viņš uzskata par pietiekamiem drošības pasākumus, ko Kārlshamnas pašvaldība veikusi sadarbībā ar Zviedrijas policiju, muitu, krasta apsardzi un bruņotajiem spēkiem.
Vēl decembrī Hultkvists brīdināja par sekām, kas varētu iestāties ostu iznomāšanas gadījumā, norādot, ka Zviedrija Kārlshamnas un Slītes apkārtnē veic plašas militāras aktivitātes.
Krievijas valsts dabasgāzes koncerns “Gazprom”, Lielbritānijas un Nīderlandes grupa “Shell”, Austrijas OMV un Vācijas uzņēmumi “Uniper” un “Wintershall” 2015.gadā vienojās uzbūvēt jaunu gāzesvadu “Nord Stream 2” Baltijas jūrā no Krievijas uz Vāciju, apejot Ukrainu, Poliju un Baltijas valstis. Jaunā gāzesvada jauda būs divreiz lielāka nekā “Nord Stream”, un to iecerēts pabeigt līdz 2019.gada beigām.
