Pirms 530 gadiem, 1486. gada 14. septembrī, Netesheimā pie Ķelnes vidējas rocības aristokrāta ģimenē piedzima filozofs, ārsts, jurists, mistiķis un okultists Heinrihs Kornēlijs Agripa.

Lasītākie

Veselam

Ēdieni, no kuriem labāk izvairīties pirms publiskiem pasākumiem… Tie pastiprināti veido gāzes vēderā

Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 31

Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 85

Lasīt citas ziņas

Kā renesanses laikmetā zinātņu vīriem ierasts, arī Kornēlija Agripas interešu loks bija ārkārtīgi plašs. Tomēr visvairāk viņu interesēja alķīmija un okultisms; tāpat līdz mūsdienām nonākušais, ievērojamākais viņa sacerējums “Par okulto filozofiju” (“De Occulta Philosophia”). Johanam Volf­gangam Gētem šī leģendārā personība kalpoja par prototipu, sacerot “Faustu”, arī Mērija Šellija šo to no Kornēlija Agripas izmantoja “Frankenšteinā”. Alķīmiķis bija ieredzēts valdnieku galmos, taču laikabiedri baumoja, ka viņš zināšanu dēļ pārdevis dvēseli sātanam. Līdzīgi apgalvoja, ka daži no viņa sacerējumiem esot apveltīti ar dēmonisku spēku – ļaudis, tos lasot, aizejot bojā.