Ir tikšanās, pirms kurām ķiplokus var ēst droši. Atslodzei – pieklājīgās rupjības 0
Rupja, nekaunīga izturēšanās ir kļuvusi par dzīves normu. Mēs esam rupji sabiedriskajā transportā, veikalos, darbā… Kā reaģēt uz rupjībām, pašam nekļūstot par rupekli vai kā pateikt to pašu domu pieklājīgā formā? Noderēs pieklājīgā rupjība un smieklīgie apvainojumi.
Kas par muļķībām! Nekas tamlīdzīgs! Lai es par tevi domātu slikti? Man nemaz nav ienācis prātā domāt par tādu nožēlojamu nenozīmīgu būtni kā tu.
Jums ir skaistas garas kājas! Kaut gan ar jūsu seju no tām lielas jēgas nav…
Tu esi nopietni slims vai vienkārši tā izskaties vienmēr?
Acīmredzot esi dzimis par spīti prezervatīvam.
Vai mēs varam par to parunāt tad, kad pie tevis atgriezīsies saprāts?
Es nepataisu tevi par muļķi, tev pašam tas lieliski izdodas.
Visi jau tā šaubās par tavām prāta spējām, tāpēc labāk nesāc runāt un izgaisināt pēdējās šaubas par to.
Es atbildēšu uz jautājumiem tikai tava personīgā psihiatra klātbūtnē!
Es saprotu, ka cilvēcei nav viegli ar tevi!
Nekas, nekas, es neapvainojos uz tevi. Mans kaimiņš arī nav īsti gudrs…
Ja arī tavā galvā ienāk gudras domas, tad tikai nomirt.
Kas noticis? Ienāca prātā gudra ideja un tagad centīgi meklē smadzenes?
Lai mani šokētu, nāksies pateikt ko gudru.
Ja man patiktu komunicēt ar kucēm, man jau sen būtu suns…
Raugoties uz jums, sāku saprast, ka nekas cilvēcisks Dievam nav svešs. Viņam ir lieliska humora izjūta.
Savu sodu par slepkavību jau izcietu. Spriežot pēc tava sarunas stila ar mani, es jūtu, ka tā nebija pēdējā reize…
Tev vajadzētu valkāt sarkanu blūzi. Acu krāsā.
Ja idioti varētu lidot, visai tavai ģimenei būtu jādzīvo lidlaukā.
Tu domā ļoti slikti par cilvēkiem, ja domā, ka viņi ir līdzīgi tev.
Vienīgais, kam tev pietiek prāta, ir kā cigareti pārvērst pelnos.
Pilnīgs vakuums… Tāds tev ir tur, kur citiem ir humora izjūta.
Tavi zobi man atgādina zvaigznes! Tikpat dzelteni un viens no otra tālu.
Vai varam pāriet uz „tu”, citādi man būs kaut kā neērti sist tev pa seju.
Tu uzvedies tik izaicinoši un drosmīgi, it kā kabatā būtu rezerves žoklis, un kruķi ir paslēpti aiz stūra.
Skatos, ka tu steidzies kļūt par patologanatoma mīklu? Nu, ja ļoti paveiksies – tad ķirurga…
Runā vien, es vienmēr žāvājos, kad man ir interesanti.
Tu esi tik gudrs, ka man nav ar tevi par ko parunāt.
Zinu, ka tev var uzticēties – tu visu tāpat tūlīt aizmirsti.
No tevis pat ziemā sniegu neizlūgties.
Tava galva lieliski izskatītos manā akmens dārzā.
Kā labi zogas?
Ir tādas tikšanās, pirms kurām ķiplokus var ēst droši.
Tavu raudāšanu uzskatīšu par prieka asarām.
Savu lāsteku nedzirdēsi!
Nekreņķējies! Gan jau ar laiku viss būs vēl sliktāk.
Ar tavām brokastīm vjetnamiešu ģimenei pietiktu kāzām.
Pie taviem panākumiem var pieskaitīt arī zemenes un gailenes mežā?
Tavas domas ir tik ģeniālas, ka sanitāri jau ir ceļā.
Man ir tikai viens trūkums – neprotu komunicēt ar muļķiem.
Taviem zobiem mutē par šauru? Tas ir labojams…
Nu atzīsties, kurā šausmu filmā tev bija galvenā loma? Nevar būt, ka tāds tipāžs līdz šim nav pamanīts.
Es esmu ļauns un nežēlīgs? Nepavisam! Gluži pretēji. No visas sirds novēlu, lai katram no maniem ienaidniekiem pie vārtiem stāvētu trīs automašīnas. Ātrā palīdzība, policija un ugunsdzēsēji.
Priecāsimies par mūsu panākumiem: jūs par maniem un es – par saviem.
Dāvida statuju esi redzējis? Vai zini, kur tai atrodas kompozīcijas centrs? Uz turieni arī dodies!
Negribu uzņemties grēku. Kāpēc tu vienkārši nevarētu paspēlēties ar ko indīgu…
Tu varētu izdaiļot pasauli ar savu prombūtni!
Skatos, ka labi nesaproti, ko tev saka. Varu parādīt uz pirkstiem. Vai labi redzi manu vidējo pirkstu?
Nestrīdies ar mani un tavi zobi tev kalpos vēl ilgi…
Tikai pāris vārdi, un ceļu uz mājām apgaismosi ar saviem lukturiem!
Tava mēle vislabāk derētu aukstā laikā dzelzi palaizīt.
Jūs esat ļoti interesants cilvēks! Kamēr jūs man kaut ko stāstījāt, es jau divas reizes paspēju pasnaust…
Viss. Piekrītu – mūsu bērni mantojuši tavu skaistumu, prātu un atjautību. Jo viss manējais vēl ir pie manis.
Lūk, tu esi kārtīgs un pieklājīgs cilvēks, tikai nemaz neproti to izrādīt.
Jūsu klātbūtnē nav pieklājīgi izskatīties talantīgam un inteliģentam.
Tūlīt dabūsi nest mājās savas brilles! Abās kabatās!
Es pat nedaudz tevi apskaužu… Ar savu nekrologu ellē būsi uz izķeršanu.
Nelien manās biksītēs! Viena pakaļa jau tur ir.
Skatos uz tevi un domāju – ar kādu gan riebumu vecāki tevi taisīja…
Es pat nezinu, kā jums palīdzēt. Vēlaties, lai atdodu jums tukšās pudeles?
Atvainojiet, vai jūs tagad sarunājāt rupjības vai vienkārši izmantojāt garus vārdus, kuru nozīme jums nav skaidra?
Jums ir tik ziedošs izskats! Jūs burtiski ziedat un ziedat! Nu, kā tāds purvs!
Vai zināt, kas man jūsos visvairāk patīk? Dvēsele. Tā vismaz nav redzama.
Izskatās, ka pat urīnterapija nepalīdzēja.
