Pirms 230 gadiem, 1786. gada 8. jūnijā, Ņujorkas laikrakstā “The New York Post Boy” parādījās pirmā komerciālā saldējuma reklāma, kurā lēdijas un džentl­meņi Ņujorkā tika aicināti apmeklēt kādam Džozefam Krovam piederošo “Pilsētas tavernu”.

Lasītākie

Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 5

Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 31

Viedoklis

Linda Tunte: “Es dzeru, lamājos, gāžu politiķus un eju prom no darba” 85

Lasīt citas ziņas

Saldējumu tur pasniedza bumbiņās, aplietu ar punšu vai liķieri, apbērtu ar kanēli. Sākotnēji ko tādu baudīt bija bagātnieku privilēģija un saldējumu pagatavoja tikai tūlītējai lietošanai, jo ilgstoši saglabāt sasaldētu nebija iespējams. Izmantojot no Eiropas ievestās receptūras, amerikāņi savā valstī saldējumu ļoti ātri padarīja populāru. Tas notika, pateicoties arī pirmajam šīs valsts prezidentam Džordžam Vašingtonam, kurš 18. gs. 80. gados iegādājās saldējuma mašīnu privātām vajadzībām, un valsts sekretāram Tomasam Džefersonam, kurš pēc 1800. gada sāka rīkot saldējuma banketus Baltajā namā. Tikmēr Eiropā pirmās saldējuma receptes un pagatavošanas pamācības pavārgrāmatās parādījās vēl 17. gadsimta beigās, bet īsti par “tautas gardumu” saldējums kļuva 19. gadsimta otrajā pusē, kad to arī uz ielas iemācījās pasniegt piemērotos trauciņos.