Pirms 220 gadiem, uzklausot Kurzemes gubernatora Gustava Matiasa fon der Venges – Lambsdorfa lūgumu, Krievijas imperators Pāvils I izdeva pavēli par traktiera, aptiekas, veikala un mītnes vietas ierīkošanu Baldonē turp minerālūdens kūrēs ārstēties atbraukušo viesu vajadzībām. Gubernatoram tika piekodināts, lai dziednieciskā sēravota izteka vienmēr būtu kārtībā. Cars tāpat vēlējās būt informēts gan par paša avota dziednieciskajām īpašībām, gan darbiem, kas veikti šīs vietas labiekārtošanai. Minēto Pāvila I pavēli arī uzskata par Baldones minerālūdeņu kūrorta oficiālo dibināšanas brīdi, un, ja tā, tad Baldone ir vecākā kūrvieta Baltijā. Lai arī mūsdienās no bijušās godības maz palicis un tāpat sanatorija pamesta jau 1992. gadā, iepriekšējos gadsimtos arī neoficiāli šī vieta bijusi diezgan populāra. Vēl pirms 18. gadsimta, 15. gadsimta Livonijā turp ārstēties brauca Rīgas rātskungi un Livonijas ordeņmestrs. Baldones sēravotu ūdens līdzinās Ķemeru avotiem. Tā vannas palīdzēja nervu sistēmas, sirds un asinsvadu, ādas, ginekoloģisko slimību gadījumā. Savukārt kuņģa un zarnu slimniekiem to iesaka lietot iekšķīgi.