Pirms 130 gadiem, 1884. gada 1. jūlijā, darbu sāka sēkļa galā uz mākslīgās salas izbūvētā Kolkas raga bāka. Divi torņi ar malku, vēlāk ar eļļu kurināmas bākas uguns uzturēšanai sauszemes raga spicē gan pastāvēja jau 16. gadsimtā. Kad 1870. gadā pieņēma lēmumu būvēt mākslīgo salu, Dundagas un piekrastes ļaudis ziemā ragavās uz būves vietu, sešus kilometrus no krasta, sāka vest akmeņus. Tos nogremdēja jūrā bākas pamatiem. Sākotnēji uz salas uzcēla pagaidu koka torni. Metāla bākas konstrukcijas izgatavoja un samontēja Sanktpēterburgā, bet vietā nogādāja pa daļām. Dežuranti bākā strādāja divu nedēļu maiņās. Automātiskā režīmā uguns sāka funkcionēt kopš 1979. gada. Tikmēr vecos torņus krastā pamazām nopostīja jūra. Mūsdienās no tiem atlikusi vien akmeņu kaudzīte.