Vācu virsnieki okupētajā Rīgā.

Pirms 100 gadiem Valkā iznākošais laikraksts “Līdums” par ziņām, kādas saņemtas no vācu okupētā Rīgas apriņķa. Tās ir pat pārsteidzoši labvēlīgas: “Vācu izturēšanās pret vietējiem iedzīvotājiem vispār atzīstama pat korektu. Kā uzvarētājiem viņiem jau nu nekas nav neiespējams, bet tomēr rupju varu viņi pret cilvēka personu nelieto (..). Piemēram, gadās, ka oficieri vai unteroficieri apmēram sekojoši pamāca ļaudis: “Ja zaldāti jums ar varu ko ņemtu, tad raudat labi stipri un tiksit vieglāki cauri.” Ja ļaudis kara priekšniekam žēlodamies prasa: “Jūs tā visu mums atņemat, no kā nu lai mēs iztiekam”, tad dažreiz dabū klusu pamācību: “Paslēpjat tā, ka zaldāti neredz un nenoņem.” (..) Nekādi mobilizācijas rīkojumi novadīto 14 dienu laikā no vāciešiem netika doti. Bet arī nekādu vīriešu iesaukšanas gados Rīgas apriņķī tikpat kā nebija. Vīrieši tomēr no vāciešiem tiek izlasīti. Tā, piemēram, apcietināja kādu zaldātu, kurš, krievu karaspēkam atkāpjoties, uz kāda ceļa bija palicis pie saviem vecākiem. (..) Ēd vācieši piecas reizes dienā. Pie ēdieniem bieži redz lietojam rumu. Alus vēl netika redzēts. Smēķē visi vācieši bez izņēmuma. Pa lielākai daļa papirosus, retāki arī pīpes.” Laikraksta informācijas avots tāpat apgalvoja, ka vācieši jūtoties noguruši no karošanas un, kaut arī nelabprāt, neliedzot, ja kāds civiliedzīvotājs vēlas pāriet uz Krievijas armijas kontrolēto pusi.