Pirms 80 gadiem vairāki aculiecinieki Liepājas un Ventspils apkaimē satraukti ziņoja, ka ap plkst. 3 naktī manījuši nokrītam lielu meteorītu. Nakts bija skaidra, zvaigžņota, kad pēkšņi, kā aprakstīja “Kurzemes Vārds”: “Debess malā virs Iļģu meža ieraudzījuši ļoti ātri ar pērkonam līdzīgu troksni drāžamies lejā kādu lielu, ļoti gaišu ugunsbumbu, aiz kuras aizstiepusies gara ugunssvītra.” Debesis mirklī kļuvušas gaišas. Bijis dzirdams dobjš sprādziens. Dažiem šķita, ka meteorīts nokritis turpat Iļģu mežā pie Grobiņas, citiem, – ka tālāk, Vērgales pagastā. Liepājā aculiecinieki apgalvoja, ka debess ceļotājs iekritis jūrā aiz Ziemeļu mola. Savukārt Ventspils zvejnieki, kas tobrīd atradās selgā, pavēstīja, ka meteors atgādinājis raķeti un “apmēram divu metru augstumā no ūdens sašķīdis un tā liesmainie gabali iekrituši jūrā”. Visa parādība ilgusi trīs četras sekundes. Ļaudis bija satraukti, bet avīzes skaidroja, ka līdzīgas parādības Latvijā reģistrētas kaut reti, tomēr arī agrāk. Meteors visdrīzāk bija nokritis daudz daudz tālāk, nekā šķita lieciniekiem. Visādā ziņā, tas bijis “ļoti liels”. LU observatorijas darbinieki lūdza aculieciniekus sniegt tiem visu informāciju, lai varētu aprēķināt krišanas trajektoriju un uzsākt meteora šķembu meklējumus, ja nu kaut kas no tā tomēr būtu nokritis Latvijā.