Pirms 30 gadiem, 1983. gada 25. oktobrī, ASV bruņotie spēki veica operāciju ”Urgent Fury”, iebrūkot Karību jūras salu valstī Grenādā un gāžot prokomunistisko valdību.

Lasītākie

Veselam

Ēdieni, no kuriem labāk izvairīties pirms publiskiem pasākumiem… Tie pastiprināti veido gāzes vēderā 4

Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 85

Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 31

Lasīt citas ziņas

Pasaulē amerikāņu rīcību vērtēja ļoti dažādi, taču pašā ASV un pat lielākajā grenādiešu daļā tā saņēma atbalstu. ASV prezidenta Ronalda Reigana administrācija pavēli iebrukumam deva, ar satraukumu vērojot, kā Grenāda militārpolitiski aizvien vairāk tuvinās komunistiskajai Kubai, PSRS un Ziemeļkorejai.

Līdz 1983. gadam Grenāda bija izveidojusi Karību jūras reģiona austrumos spēcīgu armiju, ieguldot miljoniem dolāru tās apbruņošanā padomju ieročiem. Tajā pašā laikā aptuveni 800 Kubas strādnieku (kuri, kā izrādījās, bija bruņoti) salā būvēja jaunu lidlauku. Oficiāli deklarēja, ka tas domāts tūrisma attīstībai, bet Vašingtonā sprieda, ka drīzāk PSRS militāro transportlidmašīnu uzņemšanai. Ņemot vērā kreiso režīmu Nikaragvā un pilsoņu karu Salvadorā, ASV uzskatīja, ka nevar atļauties Dienvidamerikā vēl vienu ”marksisma vīrusa perēkli”.