Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
22. jūlijs, 2016
Drukāt

Vairums Latvijas iedzīvotāju ar grūtībām sedz ikdienas izdevumus (10)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Vairāk nekā 70% Latvijas mājsaimniecību ar grūtībām spēj nosegt visus ikdienas izdevumus, liecina Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) statistikas datu apkopojums “Bērni Latvijā”.

Statistika par 2015.gadu liecina, ka 16,9% mājsaimniecību visus ikdienas nepieciešamos izdevumus sedz ar lielām grūtībām, 28,2% ar grūtībām un 32, 6% ar nelielām grūtībām. Turpretī no visām mājsaimniecībām tikai 17,1% spēj ikdienas izdevumus segt samērā viegli, 4,6% viegli un 0,5% ļoti viegli.

No mājsaimniecībām, kurās dzīvo viens pieaugušais ar bērniem, 24,1% visus nepieciešamos ikdienas izdevumus sedz ar lielām grūtībām, 31,1% ar grūtībām un 29,4% ar nelielām grūtībām. Tikai 0,7% mājsaimniecību, kurās dzīvo viens pieaugušais ar bērniem ikdienas izdevumus sedz ļoti viegli.

Tāpat liela daļa (22,5%) no mājsaimniecībām, kurās dzīvo pāris ar trīs un vairāk bērniem, ar lielām grūtībām spēj nomaksāt ikdienas izdevumus. Tomēr šajā grupā ir procentuāli vislielākais skaits (1,7%) mājsaimniecību, kuras visus ikdienas izdevumus spēj nosegt ļoti viegli.

No mājsaimniecībām, kurās dzīvo pāris ar vienu bērnu tikai 10,1% ir lielas grūtības segt ikdienas izdevumus, bet 24% to izdarīt ir grūtības un 34,5% nelielas grūtības. Turklāt no šīm mājsaimniecībām 21,2% ikdienas izdevumus nosegt ir samērā viegli, 9,2% viegli un 0,9% ļoti viegli.

Statistika liecina, ka zemākie nepieciešamie ienākumi mēnesī uz vienu personu mājsaimniecībā, lai spētu segt visus ikdienas ienākumus, ir 482,71 eiro, bet vidēji Latvijas mājsaimniecībās šī summa ir attiecīgi 386,91 eiro mēnesī. 75,1% mājsaimniecību Latvijā rīcībā esošie ienākumi uz vienu cilvēku ir mazāki par zemāko nepieciešamo.

Datu krājumā “Bērni Latvijā” apkopota informācija par bērnu dzimstību, mirstību, vecumsastāvu, veselības stāvokli, izglītošanu, sociālo aizsardzību, informācijas tehnoloģiju lietošanu, vardarbību pret bērniem un bērniem konfliktā ar likumu. Izdevumā publicēti Nacionālā veselības dienesta, Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra, Slimību profilakses un kontroles centra, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, Labklājības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Tiesu administrācijas, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, Eurostat un citu institūciju dati.

Krājumā iekļauti CSP regulāri veikto Darbaspēka izlases veida apsekojuma, “Eiropas Savienības statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem” apsekojuma, Mājsaimniecību budžetu apsekojuma, kā arī Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apsekojuma dati.

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. Liels atbalsts būtu arī pirmskara slimokasu atjaunošana Latvijā!

  2. Valdībai šim vairumam ir jāpalīdz,samazinot superaugsto PVN pārtikai!

  3. Paldies partijai un valdībai(valdošajai koalīcijai)!Pats smieklīgākais ir cits – eksistē politisks strupceļš,neiesi balsot,vienalga tos … ievēlēs,ar mazāku balsu skaitu,iesi balsot,ko pārmet,pats taču piekriti visam tam…

  4. “Visu Latvijai” savu ierosinājumu samazināt PVN pārtikai līdz 12% ir jau pilnībā aizmirsuši un vairs pat neiepīkstas?!

  5. Kādas muļķības , esam taču uzņemti pasaules bagātāko valstu bariņā …

  6. Par ko vispār var runat,ja daļa latvieši,sevišķi jau pensionāri,dzīvo zem okupācijas totālitārā režīma dzīves līmeņa,bez jebkādam cerībam dzīvot kaut tādā līmenī,kuriem Eiropas dzīves līmenis asociejas ar fatamorganu.

    • Par ko tu tik dzejiski Atbildēt

      Runā par kādu tur totalitāro okupāciju? Raksti skaidrāk kai var saprast ko gribi teikt

      • Skaidrā latviešu valodā uzrakstīts-Okupācijas totalitārais režīms nevis totalitārā okupācija.Ja nezinat,tad šī režīma ieredņi legāli turpina iznīcinat manu un varbūt arī tavu tautu.

  7. Taupība vai nesaimnieciskums? Atbildēt

    Šos izdevumus varētu viegli kompensēt,un papildus vēl-palielināt pēdējās dienās bieži pieminēto piensaimnieku (un arī pārējo lauksaimnieku) konkurētspēju vismaz iekšzemes tirgu,samazinot 21% PVN likmi bāzes pārtikas produktiem līdz Polijas 5%,vai vismaz Beļģijas,Nīderlandes un Portugāles 6%! Nav prātīgi pienam un maizei uzlikt tik pat lielu nodokli kā alkoholam un cigaretēm! Eiropā tā nav pieņemts!
    Latvijā tad paliktu arī nauda,kuru Polijas pierobežas lielveikalos regulāri,nedēļas nogalēs atstāj par 30%-40% letākajiem pārtikas produktiem daudzi Latvijas iedzīvotāji!!

  8. Īpaši jau samaksāt monopoluzņēmuma “Ŗīgas siltums” lielos rēķinus sešus mēnešus garajā apkures sezonā,jo mūsu Ekonomikas ministriju vairāk interesē ilggadīgo kredītu sniedzēju māju siltināšanai-ārzemju banku lobēšana,nežēlojot naudu regulārai reklāmai,nevis Eiropas Komisijas jaunās Energoefektivitātes un energotaupības direktīvas
    obligāti prasīto individuālo enerģijas skaitītāju ieviešana,lai novērstu bezjēdzīgo siltumenerģijas šķērdēšanu,liedzot iedzīvotājiem pašiem izvēlēties nepieciešamo siltumu savu mājokļu atsevišķās telpās,atbilstoši katra komforta izjūtai un maciņa biezumam,ka tas ir citur Eiropā! Iedzīvotāju simtiem miljonu parādi par centralizēto apkuri nevienu neuztrauc. Monopolista peļņa taču nesamazinās!

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (3)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+