Mobilā versija
-2.4°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
21. decembris, 2015
Drukāt

Adoptēta latviete vēlas atrast savus bioloģiskos vecākus. Sieviete dzimusi Gulbenē (21)

Foto no www.gofundme.com/r5dbt7csFoto no www.gofundme.com/r5dbt7cs

“Adoptējot mani nosauca par Džesiku Mārīti Pauelu (Jessica Marite Powell), bet pirms tam mani sauca Mārīte Rodovska,” gofundme.com raksta adoptētā latviete, kura dzimusi Gulbenē.

“Es tiku atstāta slimnīcā. Tad mani līdz trīs gadu vecumam ievietoja bērnunamā. Mana lielākā dzīves vēlēšanās bijusi uzzināt, kas es patiesi esmu. Vecāki, kas mani adoptēja, apsolīja mani aizvest uz Latviju, lai atrastu manus bioloģiskos vecākus. Kad man palika 16 gadu, vecāki izšķīrās. Šis emocionālais stress liedza īstenoties ceļojumam uz manu dzimteni. Es labprāt atrastu privātdetektīvu, lai uzzinātu kaut ko par saviem vecākiem, taču šādi pakalpojumi maksā ļoti dārgi.

Man vienmēr bijusi sajūta, ka esmu dzīvē palaidusi garām kaut ko ļoti būtiski. Emocionāli un fiziski. Es ticu, ka varētu saņemt atbildes no saviem bioloģiskajiem vecākiem, uzzināt vairāk par savu identitāti.

Pēc 22 gadu ilgas cenšanās atrast sevi vecāku atrašana varētu aizpildīt tukšos robus. Es vēlētos zināt, ko mani bioloģiskie vecāki darīja un dara. Arī jebkāda medicīniskā informācija būtu noderīga. Varbūt es uzzinātu ko vairāk par brāli vai māsu, kurus vecāki paturēja, varbūt sniegtu informāciju, kāpēc mani pameta.

14 gadu vecumā man diagnosticēja C hepatītu un man skaidroja, ka tas ir iedzimis no manas bioloģiskās mātes. Daudzo antivielu dēļ es saņēmu interferona terapiju. Ārstēšana bija veiksmīga, taču tas ir vēl viens būtisks iemesls, kāpēc es vēlos vairāk uzzināt par savas ģimenes vēsturi.

Es gribētu zināt, kāda es varētu izskatīties, kad kļūšu vecāka un vai es līdzinos kādam no vecākiem.

Es uzaugu ģimenē, kur, sēžot ap ģimenes galdu, nelīdzinājos nevienam. Es vēlētos zināt, kā izskatās mana bioloģiskā ģimene. Es vēlētos saņemt šādas atbildes.

Man nav ne jausmas, cik tas viss varētu maksāt. Taču pat attēls man nozīmētu man teju veselu pasauli. Nevaru vien izteikt, cik es būtu pateicīga.”

Avots: www.gofundme.com/r5dbt7cs

Pievienot komentāru

Komentāri (21)

  1. 1983.g.rudenī Gulbenē dzemdētu meitenīti sastapu šīs slimnīcas Bērnu nodaļā. Māte no viņas bija atteikusies. Bija vecumā ap gadiņu vai mazāk, tā grūti pateikt. Stāvēja gultiņā pieturoties, jauka, smaidīga meitenīte. Žēl bij skatīties.

  2. Jelgavā dzīvo kāds kungs, kurš palīdz sameklēt pazudušās personas. Nesen TV bija filma par viņu. Viņs ir labi pazīstams Jelgavas pašvaldības iestādēs. Vajag mēģināt sazināties ar tām.

  3. Vispirms tev vajag nosaukt dzimsanas datus,nebija jau daudz maminu ,kuras atstaja savas atvasites dzemdibu nodala. Tev jameklev vecmate kura bus pinemusi dzemdibas Gulbenes vai Madonas dzemdibu nod.Dazreiz vinas apvienoja. Tu vari atrast sajas slimnicu vestures ,tev vajag griezties pie gulbenes vai Madonas slimnicas dzemdibu nod,vestures. Lai tev veicas meklejumos.

  4. Man pašai ir maza meitiņa un es nespēju saprast – kā var bērniņu atstāt slimnīcā ..
    Man arī bērniņš pieteicās galīgi negaidīti, mūsu ģimenē arī iet kā pa kalniem, bet nevienu brīdi nav pat cauri galvai izskrējusi doma par atteikšanos no sava bērna. Tādai rīcībai nav attaisnojuma.
    Sirds vnk nepieņem ,ka tā var rīkoties. Un lūk, pie kā tas noved ..
    Pati labprāt gribētu ieskatīties acīs sievietei, kura spēja šādi izrīkoties.
    Neesmu nekāda rējēja, bet vnk aizķēra meitenes stāsts.

  5. Arī manā dzīvē kaut kas līdzīgs ir noticis ,tikai to ka cilvēks kas mani uzskata par savu bērnu,nav mans bioloģiskais tēvs es uzzināju,kad bija pāri 50,māte jau mirusi,paprasīt nav kam.Sajūta bija briesmīga,nevienam to nenovēlu.Tāpēc dot padomus,meklēt vai nē ir stulbi.Lai veicas noskaidrot patiesību,neziņā dzīvot ir briesīgi,labāk rūgta patiesība nekā neziņa.

  6. Sveiki,gribeju zinat kur es varu versties,jo es pazistu sis meitenes biologiskos vecakus!?

  7. Nav jau minéts pats galvenais – dzimsanas dati

  8. “sēžot ap ģimenes galdu, nelīdzinājos nevienam”
    – – – – – – – – – – –
    Kā jūtas ķīniešu bērni, kurus eiropiešu izcelsmes kanādieši vai amerikāņi nopērk Ķīnā? Nevajag pārspīlēt.

  9. Ir portāls” žģi meņā” Krievas raidījums.Tie cilvēki atradīs.

  10. Visu var saprast, bet kāpēc meitenei jāvāc tik liela summa – 15 tkst. dolāru? Lai aizbrauktu uz Latviju, pietiek ar krietni mazāku. Informāciju par saviem dzimšanas datiem var uzzināt par brīvu.

  11. Bērnu namā dati var arī nebūt un dzemdību nodaļas nemaz nav tik pretimnākošas uz jebkādas informācijas izsniegšanu. Bet… vilšanās, uzzinot par vecākiem(māti) būs smaga. Dzemdību namā parasti bērnus pameta vientuļās mātes vai vieglas uzvedības sievietes, kuras tā īsti nemaz nezina nosaukt vīrieti no kura palikušas stāvokī. Tādēļ iesaku labāk nemaz nemeklēt Dzīvojiet un pateicaties liktenim ka esat tur kur esat

  12. Lai tev veicas atrast ,varbūt ir ar izceļojuši uz ārzemēm,darba meklējumos .Pamēģini arī ievietot citos portālos un vairāk informācijas un bildes,varbūt māsa redzēs līdzibu.

  13. Godīgi vecāki jau nu nebūtu pametuši savu bērnu slimnīcā. Baidos, ka sieviete situāciju nenovērtē pareizi un viņu sagaida smaga vilšanās – nodzērušies radi, kuri raudās šņabja asaras, lai iežēlinātu un izdīktu kādu $$. Labāk būtu pateikusies adoptētājiem un Dievam, kas viņu no šāda likteņa paglāba…

    • Nesāksim te tirzāt kurš bija godīgs vai negodīgs. Pat tad ja cilvēks tagad nolaidies līdz patiltes līmenim, bioloģiskajam bērnam ir jāzina to kas īsti noticis, lai vai kāda būtu atbilde. Dievam te vispār nebūtu par ko pateikties.

      • Jāzin? Un kāda velna pēc jāzin? Ir lietas, ko labāk nezināt. Nu, ja ir tieksme uz mazohismu, tad jau nu gan…
        Bērnam hepatīts bija… Ko tur vēl piebilst? Laba māte, labi, ka HIV bērnam nepielaida…Arī par to paldies Dievam!

      • Mazāk vajag rakņāties savā identitātē – jāiet tālāk savs ceļš. Nav nekāds retums, ka “pie ģimenes galda” kāds izskatās atšķirīgi. Tam var būt daudz visādu iemeslu.

  14. Varbūt var apjautāties dzemdību namā ,kur piedzimi,ja zini,gadu datumu nosaucot vajadzētu atrast vismaz mātes vārdu arhīvā,katru dienu jau mātes neatstāj savus bērnus dzemdību nodaļā. Ja nezini,kurā dzemdību nodaļā dzimi,tad pirmais,kur bāreņu namā jāprasa,viņiem noteikti arhīvā jābūt informācijai,kur bērns ticis pamests.

Kad un kāpēc sievietes sāka skūties? Mazs atskats vēsturēJā, sievietes to dara katru dienu, tomēr ne visas zina, kādēļ vispār sabiedrībā sievietēm ir pieņemts skūt, piemēram, paduses un kājas.
Draugiem Facebook Twitter Google+