Mobilā versija
Brīdinājums -1.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
23. decembris, 2015
Drukāt

Ai, bagāti Ziemassvētki… (2)

Foto no Austras Lijas arhīvaFoto no Austras Lijas arhīva

Fotogrāfijā redzami latviešu skoliņas bērni  Brisbenā, Austrālijā   lugas “Mežs runā” trīs cēlienu uzvedumā 12. decembrī.  Pēc tam bērni saņēma Ziemassvētku vecīša dāvanas.  Lugu gada garumā bija iestudējusi skolotāja Māra, līdztekus teksta dzejolīšiem un dejām  mācot latviešu valodu un visu iespējamo par Latvijas dabas bagātību.

Lugas pirmā izrāde notika pirms 68 gadiem – 1947. gadā latviešu bēgļu nometnē Mārbekā, Vācijā. Skolotāja Māra toreiz tēloja mežā ieklīdušo magonīti – lomu, ko 2015. gadā uzņēmās viņas mazmeita.

Lugu “Mežs runā” Elza Klustiņa uzrakstīja, lai pēc kara bēgļu bērnu atmiņās saglabātu dzīvu kā latviešu valodu, tā Latvijas dabas ainavu bagātību. Gadi nav samazinājuši šā mērķa nepieciešamību, to veic neskaitamās skoliņās visā pasaulē, vienlaikus bagātinot visus, kuri ņēmuši līdzdalību. Un Latvijas vārds kļūst arvien labāk pazīstams. Ai, bagāti Ziemassvētki…

Fotogrāfijā redzam mūslaiku tehnoloģiju apsēsto bērnu sejās aizrautību. Mākslinieces sarūpētās sēņu un ziedu cepurītes un meža mātes tumši zaļais meža plīvurs, Ziemassvētku vecīša senlaicīgais mētelis, sniegbaltā bārda it kā ar burvju nūjiņu skāra kā dalībniekus, tā skatītājus… Un Latvijas Mežs patiešām runāja.

Ai, bagāti Ziemassvētki, ai, bagāta Latvija…

Austra Lija

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Ēriks, Milvokos,ASV Atbildēt

    Jauki lasīt par Brisbēnas (Austrālijā) latviešu bērnu uzvesto ludziņu “Mežš runā”.
    Vienīgi vietā mazs labojums : Bērnu ludziņas autore ir Elza KLAUSTIŅA (nevis Klustiņa).
    Viņa ir DAUDZU latviešu ludziņu autore. Personīgi viņu pazinu šeit Milvokos, ASV, kur viņa
    pavadīja sava mūža pēdējos gadus. Aizgāja mūžībā 1971.g.13. maijā , Milvokos (Milwaukee),ASV.
    (skatīt Amerikas Latviešu Apvienības -ALA- izdoto “Latvju Enciklopēdiju”, 2. sējuma,135.lapp.).

  2. Aizkustinoši un mīļi. Paldies australijas latviešiem par krietno darbu un šo rakstiņu!:)
    Mēs turamies kā varam, mīļie tautieši. starp Krieviju un vāciju jūtamies kā trakomājā un esam stipri sašutusi par imigrācijas plāniem e.s.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (60)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+