Mobilā versija
Brīdinājums -2.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
2. maijs, 2016
Drukāt

Aivars Lembergs: Apvainojumi un aizliegumi Latvijas problēmas neatrisinās (14)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Izraēlā dzīvojošais publicists Franks Gordons Latvijas Avīzes 22.aprīļa numurā publicējis kārtējo viedokli (Hūtes vārdi Kremlim kā mūzika) saistībā ar masu personību un uzskatiem par Krievijas mediju Rossija – RTR un portāla Sputnik darbības ierobežošanu.

Abstrahējoties no apvainojumiem un epitetiem, ko minētais autors diezgan dāsni un regulāri bārsta manā virzienā, pats jau sen atrazdamies emigrācijā un kritizējot Latviju no tālienes, es tomēr nesaprotu, kāpēc mūsu valsts iedzīvotāji ir jāuzskata par truliem bezsmadzeņu radījumiem, kas paši nav spējīgi izvērtēt konkrētu raidījumu saturu un pieņemt attiecīgus lēmumus par to, kas no redzētā vai lasītā ir uztverams par faktoloģisku patiesību un kas – par klaju propagandu. Ja tomēr Latvijas iedzīvotāji būtu tik viegli ietekmējami no svešas valsts masu mediju puses, tad jautājums ir pavisam par ko citu – kādu tad īsti viņi redz mūsu valsti, mūsu pašu informatīvo telpu, mūsu politisko vidi, ja tik viegli ir gatavi noticēt jebkam, kas attiecīgi ideoloģiskā mērcē tiek pasniegts citas valsts medijos. Nezinu, kā Izraēlā, bet Latvijā katram iedzīvotājam ir sava pieredze, savi fakti un viedoklis, ko likt pretī dezinformācijai, ko izvērtēt, salīdzināt un attiecīgi – pieņemt vai nepieņemt. Ja pieredze Latvijā būs negatīva, ir pilnīgi vienalga, vai par to informēs Krievijas, Amerikas vai Izraēlas medijs, – Latvijas iedzīvotājs to salīdzinās ar savējo un būs spiests piekrist. Ja pozitīva – viņš nepiekritīs, apstrīdēs diskusijās ar radiem vai kaimiņiem un konkrētā medija sniegto informāciju vairs nepatērēs.

Latvijas politiķiem drīzāk pašiem sev ir skaidri un gaiši jāatzīst: ir mūsu valstī nesakārtotas lietas, sociālās problēmas, nabadzības riski un citi neatrisināti jautājumi, kas daļai iedzīvotāju liek justies diskomfortā un kā patiesību uztvert negatīvu informāciju, ko par mūsu valsti raida citu valstu mediji. Un tas ir mūsu pašu valsts vājums, ar ko ir jātiek galā, neglorificējot citas valsts mediju spēku. Ja Latvija būs stipra un tās iedzīvotāji – apmierināti, neviens nespēs viņus pārliecināt par pretējo. Tas nozīmē, ka primāri jāvelta visi spēki mūsu pašu problēmu risināšanai, nevis viena vai otra medija aizliegšanai. Turklāt Latvijas politiķi taču labi apzinās, ka gadu desmitiem nav ieguldīti nepieciešamie finanšu līdzekļi, lai visas Latvijas pierobežas teritorijās nodrošinātu pilnvērtīgu Latvijas TV raidījumu translāciju – var uzskatīt, ka šie mūsu valsts iedzīvotāji ir apzināti iedzīti Krievijas informatīvajā laukā. Varbūt beidzot ir jāsakārto šie gadiem nerisinātie jautājumi, pirms mesties runāt par Kremļa stabulēm? Ikviens pieaudzis cilvēks labi zina, ka ar aizliegšanu sasniegt patiešām efektīvu rezultātu nav iespējams, ja paralēli netiek risinātas reālās vajadzības un sāpīgās problēmas, – jebkādi šāda veida aizliegumi tikai veicina aizliegtā augļa sindromu, palielina aizdomas un neuzticēšanos pret aizlieguma pieņēmējiem.

Vienlaikus varam runāt arī par elementāru loģiku. Nav saprotams, kāda tieši ir jēga 21.gadsimtā aizliegt kaut ko translēt TV, ja vienlaikus internetā ir iespējams skatīties un lasīt pilnīgi visu. Kāda jēga ir darīt to, par ko aiz muguras iespējams pasmieties kā par vēl vienu bezjēdzīgu Latvijas valsts lēmumu, kuru tie, kas gribēs, tāpat ignorēs, jo nekāda reāla kontrole pēc būtības taču nav iespējama?!

Un visbeidzot – salīdzinājums ar nacistiskās Vācijas varas iestāžu pieņemtajiem aizliegumiem okupētajās teritorijās klausīties naidnieku radio ir pilnīgi adekvāts. Jo aizliegums nozīmē neuzticēšanos savas valsts iedzīvotājiem, tajā skaitā lojālajiem pilsoņiem. Acīmredzot ir liela vēlme Latvijas iedzīvotājus kontrolēt, administratīvi nosakot, ko viņi drīkst skatīties un ko – nē. Valsts institūcijām, kas strādā profesionāli un uzticas savas valsts pilsoņiem, šādi aizliegumi nebūtu vajadzīgi. Jo aizliegums demonstrē totalitāru domāšanu un profesionālās darbības mazspēju.

Aivars Lembergs
Ventspils domes priekšsēdētājs

Pievienot komentāru

Komentāri (14)

  1. Cik var runāt par nabadzību,ja Latvijas sabiedrība jau 70 gadu dzīvu miera laika apstākļos?Sauciet to par trulumu vai gara nabadzību,tā būs tuvāk patiesībai.

  2. Nu cik var runāt par nabadzību,ja Latvija jau 70 gadu dzīvo miera laika apstākļos.Sauciet to par trulumu vai gara nabadzību,bet ne par nabadzību.

  3. Vajag lemberga k-gam aizbraukt uz latgolu pii ruubezhas un aprunaaties ar tur dziivojoshajiem. Vai tad arii taapat vinjsh runaatu? Bet vienam var piekrist. Par sociaalo probleemu nerisinaashanu, kur arii vinjsh kaa politikjis ir vainiigs pie taa kaada situaacija ir izveidojusies valstii!

  4. Logjiski A.Lembergam oponeet praktiski nav iespeejams. Taapeec,speejam vieniigi apsaukaaties. Bijushais LPSR aviizhnieks,izraeelaa dziivojoshais F.Gordons aarzemju latvieshu presee (Laiks,Briivaa Latvija…) regulaari publicee savus ,,veerojumus un paardomas,, kuraas pretSorosiitiskos zhurnaalistus deevee par ,,rakstonjiem,,….kjengaa A.Lembergu. To pashu dara arii K.Streips,kuram gruuti savu rakstu peedeejaa treshdaljaa nepiemineet ,,Puzes kjeizaru,,….,,ljooooti smagos noziegumos apsuudzeeto,,. Shie abi viirelji ir galvenie Sorosa stabules un aarzemju latvieshu sabiedriibas dezinformeetaaji un Vienotiibas apdziedaataaji un par Vienotiibu agjiteetaaji…

  5. … Lembergim, salidzinajums ar nacistiskas Vacijas aizliegumu okupetaja Austrummeiropa klausities arejos raidijumus esot adekvats …. ?

    … Tads salidzinajums parada to patiesibu, ka Bezabrene ir vel joprojam okupeta valsts, kura ir japabeidz DDD, lai ta varetu normali attistities musu vel sarezgita situacija…

    … Ka to norada pat pedejie Panamas atklajumi, tad katra latviesa vai Bezabrenes pilsona, Lemberga tik izslaveta, ‘gudriba’ nav tuvu tam, kas ir vajadzigs tikumigam pilsonim …

    … Sados apstaklos, tie kuri skata to kas notiek seit no arienes, un, vai izprot nomenaklaturas uzstadito PATIESIBU, runa PATIESI un sausminas par vel notiekosam MANIPULACIJAM ap ‘varas’ sagrabusajiem elites parstavjiem …

    … Nekada logika nevar pastavet, kas ir darinata uz nelikumigam vai netikumigam tezem, un daudziem Bezabrenes varas nomenaklaturas politikiem ir paskritiski janoliek savus mandatus, lai nak jauna un izglitota paaudze un ar savu patriotisko, par Satversmes un par latviskas nacijas, attistibu … tiesiski piedzen nelegali un netikumiski, caurumiem salapitu likumu del, valstij nolaupito kapitalu un resursus …

    … Sis bijusas nomenaklaturas pro Kremlinistiska vai citadi pretvalstiska darbiba Bezabrene: politika, izglitiba, masu mediju kontrole beidzot ir jaatklaj ka tira propoganda. Ta ir jaaizliedz, un japarmaina uz Valstisko … tikai tad mes varesim sakt izaudzet paaudzi kura pieder Latvijai !

  6. Lembergs varētu izmantot izdevību paklusēt. Atkal un atkal un atkal paklusēt. Vispār neticu, ka džeks pats šo savārstījumu sacerēja, tas ož pēc PR pakalpojumiem.

  7. viens no čangalīšiem…..

  8. Ja visi ierēdņi strādātu kā Lembergs, tad par nabadzību nebūtu jārunā! Lai visi spēki viņu sargā!

  9. Pilnīgi piekrītu ja būs labi tad būs labi,bet pagaidām daudziem slikti un kā viņš teiks ka labi ja ir slikti,zēni bērnus sataisa bet maksāt negrib tāpēc nestrādā lai nemaksātu viņus jāiekārto darbā jo saka ka trūkst strādnieku un lai maksā paši nevis valsts Ir probācījas dienesti parādu piedzinēji bet sliņķus vajag piespiest strādāt te ir adrese brauc un strādā ja neklausa tad jāstrādā par minimālo

  10. Bet man vienalga riebjas viss par Lembergu.

  11. Pat riebjas ko lasīt par Lembergu,nepatīk.

  12. mums jau nau tikai nabadzibas riski bet ir jau nabadzibatad par ko iet runa lembergs viens pts visu neatrisinas

  13. Perfekti Aivar!

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (61)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+