Latvijā
Sabiedrība

Čakšas mazulis, ūdeņraža trolejbusi, dzērājstatistika. “LA” nedēļas notikumu apskats 4

Cilvēks. Andas Čakšas mazulis satrauc premjeru

Beidzot valdībai ir kāda patīkama ziņa – veselības ministre Anda Čakša gaida mazuli, kuram jānāk pasaulē janvārī. Bet ne visai patīkama, kā nojaušams, tā ir Ministru prezidentam Mārim Kučinskim, kurš sākotnēji bija tā apmulsis no šīs Latvijā unikālās situācijas, ka nevarēja parunāt. Tā arī “Latvijas Avīzes” jautājums palika bez atbildes.

Ministre viņam solījusi varonīgi strādāt līdz galam, jo jūtoties labi, tomēr, kad mazulis būs piedzimis, Čakša uzreiz neskries uz darbu un kādam viņa būs jāaizvieto. Ņemot vērā milzīgās veselības aprūpes problēmas, Kučinskim tā būtu pārāk smaga nasta, tāpat kā citiem ministriem.

Ja nu vienīgi uz laiku to varētu uzņemties ministrijas parlamentārais sekretārs vai vēl labāk – zaļzemniece Aija Barča, kura gadiem Saeimā strādājusi ar medicīnas problemātiku. Savukārt, ja Čakša nolems mājās padzīvot līdz nākamās Saeimas vēlēšanām, tad gan ir skaidrs, ka ministres portfelis viņai netiks atdots automātiski. Šis ir politisks amats, uz kuru neattiecas darba likumdošanā noteiktais dekrēta atvaļinājums ar atgriešanās iespējām iepriekšējā darba vietā. Mainoties valdībai, Čakša atkārtoti varēs sēdēt ministres krēslā tikai tad, ja Zaļo un zemnieku savienība joprojām būs koalīcijā un viņu virzīs atkārtoti.

Kučinskis ir tik apmulsis no unikālās situācijas, ka meklēs padomu nevis pie savas juridiskās padomnieces, bet gan Igaunijā un Dānijā, kur arī ministres dzemdējušas bērnus.

Interesanti, kā rīkosies ģimenes ārsti pēc aizvadītajā nedēļā gaismā nākušā fakta – vai turpinās satraukt ministri un reizē arī viņas atvasi, vai gluži pretēji – iepriecinās Čakšu ar paziņojumu par streika izbeigšanu?

Noslēpums. Tīrā māksla vai Krievijas “maigā vara”?

Krievijas miljardieris Pjotrs Avens (attēlā) paziņojis, ka domā šeit atklāt savu privāto mākslas muzeju. Avena kolekcija ir slavena, tās darbi tikuši izstādīti Puškina muzejā, Austrijas un ASV galerijās, darbi izstādēm aizdoti arī slavenajai Teita galerijai Londonā. Jautāts pēc iemesla, kādēļ izvēle muzeja atvēršanai kritusi uz Latviju, miljardieris atzinis, ka Maskavā kolekcija dublētos ar Tretjakova galerijas krājumu, un arī lielākajā daļā Rietumeiropas valstu galvaspilsētu tā nebūtu nekas pārsteidzošs un apmeklētājus piesaistošs. Iespējams, lēmumu par labu Latvijai nosvērušas arī Avenu ģimenes saknes Latvijā, kuru dēļ miljardieris šeit jau vairākus gadus īsteno dažādus labdarības projektus.

Avena mākslas kolekcija ir visai iespaidīga, tās sākums datējams ar 1994. gadu, kad miljardieris par 5000 dolāriem iegādājās Pāvela Kuzņecova kluso dabu. Kopš tā laika Avens kļuvis par ļoti nopietnu spēlētāju Maskavas mākslas izsolēs un ievērojami pacēlis vidējo tirgus cenu, jo, kā pats atzīst, mākslas darbiem, kurus vēlas iegūt savā kolekcijā, naudu neskaita. Tā viņš kādā izsolē par Jurija Aņņenkova zīmētu Vsevoloda Meierholda portretu atdevis 1,7 miljonus dolāru, kas ir par pakāpi vairāk nekā grafiku vidējā vērtība. Taču šo Avens uzskata par nozīmīgāko Aņņenkova darbu.

Par savas kolekcijas kodolu Avens izvēlējies divus virzienus. Padomju laika porcelāna kolekcijas daļas Latvijas skatītājiem jau bijis iespējams novērtēt, šie darbi bija izstādīti Madonā, Rīgā, Liepājā. Otra vērtīgākā daļa Avena kolekcijā ir Krievijas 19.–20. gadsimta mijas nozīmīgāko māksliniecisko grupējumu – “Mir isskustva”, “Zilā roze”, “Kārava kalps” – simbolisma pārstāvju un “pirmā viļņa” krievu emigrācijas mākslinieku gleznas. Avena kolekcijas daļā, kura glabājas Anglijā, ir arī padomju starpkaru mākslinieku darbi, taču, kā uzsver miljardieris, to labākie paraugi jau glabājas muzejos, tādēļ “sanāk tāda provinciāla kolekcija”. Divas reizes savā kolekcionāra mūžā Pjotrs Avens arī iekritis uz viltojumiem – abas gleznas viņš paturējis, lai mācība neaizmirstos.


Darījums. Junkera pirmā investīcija – ūdeņraža trolejbusiem

Eiropā skaļi reklamētā, tā sauktā Junkera investīciju plāna, pirmā bezdelīga Latvijā tomēr nolaidusies uz Rīgas domes jumta. Tā lidinājās virs Ķekavas apvedceļa, sēdās jau uz Latvijas Universitātes  Akadēmiskā centra jumta Torņakalnā ceturtdien, bet dienu iepriekš klusi bez trokšņa nosēdās uz “Rīgas satiksmes” trolejbusiem.

No Eiropas Investīciju bankas (EIB) pašvaldības uzņēmums aizņemsies 75 miljonus eiro, lai Vienības gatvē 6, līdzās 2. trolejbusu parkam Jelgavas ielā, uzceltu staciju, kas no gāzes ražos un uzglabās ūdeņradi. To izmantos trolejbusos, lai pārvietotos tajās vietās, kur nav elektrības gaisvadu līnijas. Pašlaik kā enerģijas avotu tie izmanto dīzeļdegvielu. Ūdeņradis atšķirībā no dīzeļa nerada nekādu kaitējumu dabai un cilvēkiem, no tā pāri paliek tikai destilēts ūdens. Par šo summu “Rīgas satiksme” vēl iegādāsies desmit jaunus ar ūdeņradi darbināmus trolejbusus. Ūdeņraža ražošanas, uzglabāšanas un uzpildes stacijas celtniecību plāno pabeigt līdz šā gada oktobrim. Pirmie ūdeņraža trolejbusi sāks kustēt nākamgad.

Ūdeņraža uzpildes stacijas būvniecību Rīgā īsteno starptautiskā projekta “H2Nodes” ietvaros. Ar ūdeņradi darbināmi trolejbusi bez pieslēguma vadiem ar vienu uzpildi var nobraukt līdz 200 km, autobusi ar vienu uzpildi 7–10 minūtēs var veikt 300 – 400 km, savukārt vieglie pasažieru ūdeņraža elektriskie spēkrati var nobraukt aptuveni 600 km, to uzpilde aizņem 3–5 minūtes. Kā apgalvo uzņēmumā “Rīgas satiksme” Rīga būs pirmā pilsēta Austrumeiropā, kurā izmantos ar ūdeņradi darbināmu sabiedrisko transportu.

Spānijas premjera misēklis

Neveiksme. Skrējienā “paklūp” pie Daugavas

Neliela laža, aizvadītajā nedēļā apmeklējot Latviju, gadījusies Spānijas premjerministram Marino Rahojam. Lai spodrinātu savu tēlu, viņš bija nolēmis soctīklos palielīties ar savām sportiskajām aktivitātēm un ievietojis attēlu no rīta skrējiena pa Daugavas tiltiem. Taču velns slēpjas detaļās, un šoreiz, visticamāk, tā bija Spānijas premjera (vai arī kāda viņa palīga) viedierīces aplikācija, kas uzrādījusi, ka upe, gar kuru viņš skrien, saucas “Dvina”.

Nosaukums “Zapadnaja Dvina” kā upes nosaukums oficiāli tiek lietots Krievijā un Baltkrievijā, bet Latvijā “Dvina” mēdz teikt tie krievvalodīgie, kuri vēlas uzsvērt savu nepatiku pret latviskumu. Par šīm lingvistiskajām niansēm diez vai ir informētas Spānijas amatpersonas, taču misēklis gandrīz vai pārauga ģeopolitiskā diskusijā. Emocijas īpaši centās uzkurināt daži Katalonijas neatkarības atbalstītāji, kas šo ierakstu pasniedza gandrīz vai kā kādu Krievijas interešu bīdīšanu. Tās, protams, ir blēņas. It īpaši tāpēc, ka Rahojs Latvijā bija ieradies, lai Ādažu bāzē klātienē tiktos ar Spānijas karavīriem, kuri NATO bataljonu sastāvā ieradušies pasargāt mūs no iespējamās Krievijas agresijas. Nav nekāda iemesla sēt šaubas par sabiedrotajiem.

Noslēpums. “Pālī” astoņas reizes vairāk

Par spīti alkohola ražotāju brīdinājumiem, ka valdības iecerētā akcīzes celšana alkoholiskajiem dzērieniem mazinās tā patēriņu, pašvaldības rēķina, ka dzērāju skaits nākamgad stipri pieaugs. Turklāt daudz vairāk būs tādu, kas, kā saka, nodzersies līdz baltajām pelītēm, tāpēc atskurbs īpašajās iestādēs.

Tas izriet no valdības pagājušās nedēļas lēmuma nākamgad palielināt kompensācijas pašvaldībām par dzērāju atskurbināšanu – valsts līdzmaksājums par katru aprūpēto dzērāju ir 15 eiro, un šogad kopumā tam atvēlēti 198 814 eiro, bet nākamgad – tam jau rezervēti 253 763 eiro. Pirmrindniece ir Rēzekne, kas apņēmusies nākamgad atskurbināt pat astoņas reizes vairāk dzērāju nekā šogad. Acīmredzot domē rēķina, ka alkohola sadārdzināšanās nebūs šķērslis. Tieši otrādi – dzers stipri vairāk. Atliek vien minēt, vai nodzeršanās notiks uz “šmakovkas” vai “krutkas” rēķina. Bet, iespējams, pašvaldība gatavojas atvērt savas bodes, kur grādīgo tirgos bez uzcenojuma vai pat ar nelielu dotāciju, jo kā nekā nākamais ir Saeimas vēlēšanu gads.

Sagatavojuši: Māra Libeka, Linda Kusiņa, Zigfrīds Dzedulis, Māris Antonevičs, Guntis Ščerbinskis

LA.lv
EL
Egils Līcītis
Latvijā
Egils Līcītis: Trampa draugi iznāk no skapja
2 stundas
LL
Lilija Limane
Latvijā
Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem – 1918. gada 14. novembrī
9 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Latvijā
1958. gada 14. novembrī. Pirmie PSRS mikroautobusi no Rīgas
9 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

SD
Sandra Dieziņa

Laukos
Firma Liepājā, īpašnieki – Krievijā, uz kuģa – ukraiņi un krievi. Kā zvejnieki kļūst par shēmotāju ķīlniekiem
1 stunda
ĢZ
Ģirts Zvirbulis
Latvijā
Partijas “iepauzē” ar valdības veidošanu 1
1 stunda
LE
LETA
Dabā
Kādi laikapstākļi gaidāmi 18.novembrī? Jaunākā sinoptiķu prognoze
1 stunda
LA
LA.lv
Ekonomika
Valstij pasniegti īpaši Latvijas simtgades ģerboņi
2 stundas
EL
Egils Līcītis
Latvijā
Egils Līcītis: Trampa draugi iznāk no skapja
2 stundas