Mobilā versija
+4.9°C
Guna, Judīte
Piektdiena, 9. decembris, 2016
26. februāris, 2013
Drukāt

Anekdote Vācijā – pārpratums


kalendars_162

“Lūdzu Ārlietu ministriju publiskot šo darbinieku uzvārdus. Viņi dara kaunu Latvijas valstij,” tā bija tikai viena no daudzajām atsauksmēm par 20. februārī publicēto Kristapa Graša vēstuli “Anekdote Latvijas vēstniecībā”.

 

K. Grasis stāstīja, kādas problēmas piedzīvojis ar Vācijā dzimušā Mikus reģistrēšanu. Vācu iestādes prasījušas Latvijas vēstniecības apstiprinājumu, ka tādu vārdu Latvijā lieto, bet vēstniecībā atbildi solījuši labi ja pēc nedēļas vai divām. Par laimi, daudz ātrāk atbildi Vācijas dzimtsarakstu nodaļai sniedzis Leipcigas universitātes vārdu izpētes institūts. Taču arī dzimtsarakstu nodaļa pieprasījusi oficiālu informāciju Latvijas vēstniecībā Berlīnē par vārdu Mikus un neesot saņēmusi atbildi. Vācijas darba pieredzē tas skaitoties reti nepieklājīgs gadījums.

Latvijas Ārlietu ministrijas (ĀM) preses un informācijas nodaļas vadītāja Diāna Eglīte redakcijai pauž oficiālo ministrijas viedokli, taču vainīgo personu vārdā nesauc: “ĀM izsaka nožēlu par pārpratumu LV vēstniecībā VFR jautājumā par izziņas sagatavošanu, lai Vācijas iestādes reģistrētu Graša kunga dēla dzimšanu, tomēr vēlamies sniegt komentāru par radušos situāciju: Graša kungs telefoniski sazinājās ar vēstniecības konsulārās nodaļas darbinieku, kas konsulārā darba nodrošināšanas programmas ietvaros Berlīnē īslaicīgi aizvietoja vienu no konsulārajām amatpersonām, tādēļ varēja nespēt sniegt tūlītēju atbildi jautājumā, kas saistīts ar konkrētās valsts ie-
stāžu darbības specifiku – proti, personvārda neatzīšanu par atbilstošu bērna dzimšanas reģistrācijai. Turklāt zvans tika saņemts vēstniecības noteiktajā apmeklētāju pieņemšanas laikā, kad abas vēstniecības konsulārās amatpersonas veica apmeklētāju pieņemšanu klātienē.

Ņemot vērā, ka līdz šim LV vēstniecība Vācijā nebija saskārusies ar problēmām, kas saistītas ar latviešu personvārdu, kuros nav latviešu valodai raksturīgo mīkstinājuma vai garumzīmju rakstību, reģistrējot civilstāvokļa aktus Vācijas dzimtsarakstu iestādēs, darbiniecei bija pienākums precizēt Graša kunga pieprasījumu, konsultējoties gan ar vēstniecības konsulāro amatpersonu, gan vajadzības gadījumā ar konkrēto Vācijas dzimtsarakstu iestādi.

Vēlamies uzsvērt, ka vēstniecības konsulārā amatpersona apņēmās sagatavot izziņu iesniegšanai dzimtsarakstu ie-
stādē, lai neradītu šķēršļus bērna dzimšanas reģistrācijas procesam. Tomēr, lai vēstniecība sagatavotu šādu  izziņu, kuras saturam var būt tiesiskas sekas, Graša kungam tika lūgts nosūtīt vēstniecībai iesniegumu pēc vēstniecības e-pasta adreses.

Diemžēl vēstniecībā līdz šim brīdim nav saņemts ne Graša kunga iesniegums, ne arī konkrētās Vācijas dzimtsarakstu iestādes pieprasījums par bērna personvārda skaidrojuma nepieciešamību dzimšanas apliecības saņemšanai.”

D. Eglīte neielaidās nekādās diskusijās par šo tēmu.

Notikušo Vācijas vēstniecībā lūdzām komentēt bijušo vēstnieci Somijā un Igaunijā Annu Žīguri: “Manuprāt, Kristapam Grasim ir atbildējusi nepieredzējusi darbiniece, un Latvijas Ārlietu ministrija ir pietiekami kompetenta, lai izlemtu, vai turpināt ar viņu sadarbību vai ne. Ārlietu ministrija jau no pirmsākumiem ir darbojusies kā mūsdienīga un inteliģenta ministrija, un domāju, ka arī šoreiz neviens nav ”jāstiepj uz sārta”.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+