Mobilā versija
+3.5°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
21. februāris, 2014
Drukāt

Kādas priekšrocības pašvaldības sniedz saviem iedzīvotājiem?

Foto - LETAFoto - LETA

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis rosina diskutēt, lai noteiktu to robežu, cik daudz labumu pašvaldības var sniegt saviem iedzīvotājiem. Ministrs prognozē, ka to varētu regulēt ar likumu grozījumiem. Ko par šādu robežu vilkšanu domā pašvaldību vadītāji?

Jānis Lāčplēsis,
 Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs:
 “Diskusijas par tā sauktajiem papildu labumiem saviem iedzīvotājiem mums jau bijušas ne reizi vien. Šogad Daugavpilī biļetes autobusos salīdzinājumā ar citām pilsētām ir lētas – cena 43 centi, svētdienās un svētku dienās – 21 cents. Pensionāriem līdz 75 gadiem ir 50 procentu atlaide, virs 75 gadiem – var braukt par brīvu. Tas ir ļoti svarīgi, jo veciem cilvēkiem jābraukā gan uz mazdārziņiem, gan pie ārstiem. Pašlaik ar citām pašvaldībām apspriežam iespēju ieviest Latgales kartes, sīkāk gan vēl neko nevaru pateikt, bet labi, ka vietējā vara domā par iedzīvotājiem. Protams, neapmierina vairākas pretrunas. Piemēram, kamēr valstī nav ieviesta vienota kārtība, lielo pensiju saņēmēji ir ieguvēji attiecībā pret mazo pensiju saņēmējiem. Atlaižu došana, neizvērtējot katra cilvēka materiālo stāvokli, nav īsti godīga. Sarežģījumi ir arī ar savstarpējiem norēķiniem. Atbalstu ministra viedokli par plašākas diskusijas nepieciešamību un likumu grozījumiem, jo valstī ir jāievieš vienota kārtība. Jau šobrīd cilvēki cenšas pārcelties uz bagātākajām pašvaldībām. Tā jau ir spekulācija, bet, ja neko nemainīs, bail domāt, kas notiks tālāk un kāds liktenis piemeklēs nabadzīgākās pašvaldības.”

Arturs Dukulis,
 Alūksnes novada domes priekšsēdētājs:
 “Protams, ka jānāk kopā, jādiskutē, taču ļoti jāuzmanās, ka pārāk neaizrunājamies. Valstij vispirms būtu nepieciešama stratēģija, piemēram, skaidri paredzot, ka 21 reģionālajā centrā jābūt tam un tam, mazākos centros – savukārt tam un tam. Mēs Alūksnē taču nevaram pretendēt uz to, kas ir Valmierā un Rīgā. Piemēram, kā lai mēs atvēlam naudu biļešu atlaidēm, ja Alūksnē vēl arvien nav savas sporta zāles? Lai būtu godīgāk, vajadzētu skatīties vēsturē. Par kādu vienlīdzību lai runā, ja vieni plānošanas periodā saņēmuši 30 miljonus latu, bet otri – tikai sešus? No Alūksnes ziemas olimpiskajās spēlēs piedalās trīs sportisti, un tūliņ jautājums – cik valsts mums ir iedevusi naudu? Vienalga, vai ar Izglītības ministrijas vai Olimpiskās komitejas starpniecību. Nesakārtotība valstī ir dziļāka, nekā mēs iedomājamies. Tāpēc arī bieži izskan nepamatoti pārmetumi, piemēram, kaimiņu pašvaldība prata, tu neproti. Ministrs runā par robežas noteikšanu pašvaldību piešķiramajiem labumiem, bet es domāju, ka vispirms jātiek galā ar valsts stratēģiju.”

Mārtiņš Bojārs,
 Mārupes novada domes priekšsēdētājs:
 “Agrāk Mār­upe bija attīstīti lauki, tagad jāveido mūsdienīga pilsētsaimniecība, kas prasa lielus līdzekļus. Protams, atlaides saviem iedzīvotājiem dodam iespēju robežās, piemēram, daudzbērnu ģimenēm ir 90 procentu nekustamā īpašuma nodokļa atlaide. Rīgas un Siguldas piemēri rāda, ka kaut kas tomēr nav kārtībā, tāpēc paldies ministram, ka pašvaldību balsis un iedzīvotāju bažas saklausītas un nu var sēsties pie sarunu galda. Neskaidrību daudz. Piemēram, mār­upieši nokļūšanai uz Rīgu izmanto dzelzceļu, “Rīgas satiksmes” transportu, Rīgas reģiona mikroautobusus un savas personiskās mašīnas. Kam lai dod atlaides?”

Gundars Važa,
 Engures novada domes priekšsēdētājs:
 “Mēs jau vairākus gadus visiem skolēniem, 12. klases audzēkņus ieskaitot, piešķiram brīvpusdienas. Tā ir reāla palīdzība, īpaši ģimenēm, kurās ir vairāki bērni. Labāk iedot bērniem, nevis tādiem tēviem vai mātēm, kas sniegto palīdzību nodzer vai citādi notrallina. Visiem zināmā Rīgas rīcība ar pasažieru sķirošanu, protams, ir nekorekta. Engure arī varētu prasīt maksu par jūru. Latvijā ir 119 pašvaldības, kā tad būs – 119 karaļvalstīm pie robežas pa eiro metīsim?”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+