Apzina biotopus Latvijā 0
Gatavojoties tuvākajos gados plānotajai Eiropas Savienības nozīmes biotopu kartēšanai, vairāki sugu un biotopu eksperti Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumā šajā vasarā un rudenī jau devušies dabā, lai atsevišķās Latvijas vietās apzinātu dabas daudzveidību.
Ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu līdz š.g. novembrim Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas, Raunas, Beverīnas un Priekuļu novadā, kā arī Rīgas pilsētā (robežās ap Daugavu, Ķīšezera apkārtnē un Šmerļa meža apkaimē) tiek veikta purvu, mežu un zālāju kartēšana. Šajās un vēl citās vietās Latvijā – Slīteres, Grobiņas, Ropažu, Rāznas apkārtnē – tiek apsekotas arī alas, atsegumi un karsta kritenes, lai ievāktu informāciju par ūdeņu biotopu izplatību un kvalitāti. Bioloģiskās daudzveidības monitoringa programmas ietvaros četrās no šīm teritorijām papildus apsekojumi notika septembrī.
1992. gadā tika pieņemta Biotopu Direktīva 92/43/EKK, kuras mērķis ir veicināt bioloģiskās daudzveidības aizsardzību, veicot dabisko biotopu, floras un faunas aizsardzības pasākumus to saglabāšanai vai atjaunošanai labvēlīgā aizsardzības statusā visā ES teritorijā. Lai varētu objektīvi izvērtēt aizsargājamo biotopu aizņemto platību un kvalitāti, kas jāņem vērā, gan plānojot tautsaimniecības attīstību, gan optimālus biotopu apsaimniekošanas un aizsardzības pasākumus, tuvākajos gados biotopu inventarizācija tiks veikta visos Latvijas reģionos.
“Tikai apzinot dabas daudzveidību – zinot, kur un kādā stāvoklī biotopi šobrīd ir, kādi biotopu apsaimniekošanas pasākumi veicami, lai to stāvokli uzlabotu, mēs varam analizēt esošo dabas aizsardzības sistēmu un plānot aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumus nākotnē, vienlaikus pārskatot esošo bioloģiskās daudzveidības monitoringa programmu,” saka Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore G. Strode. “Sabiedrībā valda uzskats, ka jāaizsargā retas sugas – tās nedrīkst iznīcināt, taču lielākajai daļai reto un apdraudēto sugu izzušanas cēlonis nav tikai tieša sugu īpatņu iznīcināšana, bet gan sugām piemēroto dzīvotņu, ko mēdz saukt arī par biotopiem, kvalitātes samazināšanās vai to tieša iznīcināšana. Nav iespējams aizsargāt retās sugas, neveicot tām piemēroto biotopu aizsardzību un bieži vien, kas nav mazsvarīgi, šo biotopu apsaimniekošanu.”
Līdz šim visaptveroša biotopu inventarizācija Latvijā nav veikta. Tāpat arī līdz šim pieejamā informācija par aizsargājamiem biotopiem ir fragmentāra, kas iegūta, piemēram, par biotopu izplatību īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ieviešot bioloģiskās daudzveidības monitoringa programmu vai izstrādājot dabas aizsardzības plānu īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kā arī atsevišķu zinātniskās izpētes vai dabas aizsardzības projektu ietvaros. Pēdējos gados īpaša vērība pievērsta bioloģiski vērtīgo zālāju noteikšanai un izvērtēšanai, lai veicinātu šo biotopu apsaimniekošanu ar ES atbalsta maksājumu palīdzību.
“Šī gada “pilotkartēšanas” mērķis ir precizēt, cik ilgā laikā eksperti var veikt biotopu inventarizāciju dabā un vai esošais izvērtējums un kartogrāfiskais materiāls ar norādēm, kur meklēt biotopus, ir precīzs un ticams, jo tuvākajos gados dabas vērtību inventarizācija plānota visā Latvijā,” informē Gita Strode.
“Biotopu kartēšanas rezultātā tiek iegūta detalizēta informācija par biotopa kvalitāti, tajā sastopamajām raksturojošajām sugām, biotopa izplatību un tā kvalitāti ietekmējošajiem faktoriem. Dabas vērtību apzināšana tiek veikta, apsekojot 12,5×12,5 km laukumus, kuros uz kartogrāfiskā materiāla atzīmētas apsekojamās platības, nevis visos īpašumos. Apsekotas tiek tās teritorijas, kur atbilstoši pieejamajiem datiem no citām valsts iestādēm pastāv liela varbūtība konstatēt dabas vērtības. Intensīvi apsaimniekotās teritorijās, piemēram, aramzemēs, jaunaudzēs, šāda apsekošana nenotiks. Latvijā kopumā dabā jāapseko aptuveni 400 šādus laukumus.”
Biotopu inventarizācijā ļoti svarīga ir sabiedrības izpratne un līdzdalība. Lai gan informatīvās sanāksmes, uzsākot biotopu kartēšanu, nav bijušas kupli apmeklētas, sabiedrības interese par biotopu kartēšanu ir, atzīst G. Strode. Zemju īpašnieki, kuru teritorijās notiek dabas vērtību apzināšana, patiesi ieinteresēti seko līdzi ekspertu veiktajam un pat līdzdarbojas kartēšanas veikšanā. Dabas aizsardzības pārvalde pēc rezultātu pārbaudes un apstrādes organizēs informatīvus pasākumus novados, kuros veikta biotopu inventarizācija, lai informētu pašvaldības un zemju īpašniekus par novados konstatētajām dabas vērtībām
“Biotopu kartēšanas pilotprojekta rezultāti būs publiski pieejami 2016. gada sākumā un izmantojami, ne tikai Dabas aizsardzības pārvaldei uzturot un analizējot informāciju par dabas vērtībām, bet arī pašvaldībām, zemju īpašniekiem un uzņēmējiem, lai veicinātu bioloģiski vērtīgo zālāju apsaimniekošanu, palīdzētu plānot saimniecisko darbību, teritorijas attīstību un samazinātu termiņus, kādos tiek izsniegtas dažādas atļaujas un saskaņojumi saimnieciskajai darbībai,” saka G. Strode.
