Latvijā
Sabiedrība

Apzinātības treniņi par valsts naudu: augstākā līmeņa vadītāji apgūst “sevis atrašanu”4


Izziņas, atjaunotnes un kultūras centra “Miervidi” pārstāvji Sandis Kristars Dūšelis un Indra Majore-Dūšele videolekcijā stāsta par apzinātības praksi.
Izziņas, atjaunotnes un kultūras centra “Miervidi” pārstāvji Sandis Kristars Dūšelis un Indra Majore-Dūšele videolekcijā stāsta par apzinātības praksi.
Ekrānuzņēmums no youtube.com

Divdesmit valsts pārvaldes iestāžu vadītājiem un viņu vietniekiem valsts pērn apmaksājusi apzinātības treniņus, kurus snieguši divi apzinātības prakses pārzinātāji – teologs Juris Rubenis no “Integrālās izglītības institūta” (to izveidojušas J. Rubeņa un uzņēmēja Ulda Pīlēna ģimenes) un izziņas, atjaunotnes un kultūras centra “Miervidi” pārstāvji Sandis Kristars Dūšelis, Evija Apine un Indra Majore-Dūšele.

 

Treniņi par 6600 eiro

2017. gadā dibinātais “Integrālās izglītības institūts” piedāvā personības pilnveides programmas, redzīguma treniņus, trenētu spēju tvert kopsakarības plašākā kontekstā, un mācību maksa par kursiem ir diezgan liela.

Piemēram, uzņēmuma mājaslapā lasāms, ka par J. Rubeņa vadītu kursu uzņēmumiem “Apzinātības treniņi vadītājiem” maksa tikai vienam dalībniekam ir 660 eiro

(bez PVN), kad dalībnieku skaits ir ne mazāks par 12, tātad kopējā summa iznāk vismaz 7920 eiro bez PVN. Cenā iekļautas kafijas pauzes ar uzkodām. Kursā paredzēti astoņi semināri reizi nedēļā; katra semināra garums 4,5 stundas.

Bet valsts, šķiet, tikusi cauri lētāk. “Plānotais budžets apzinātības treniņiem bija paredzēts ne vairāk kā 6600 eiro bez PVN, un nepieciešamais pakalpojums bija apzinātības treniņu vadīšana augstākā līmeņa vadītājiem divām grupām vismaz 16 stundas,” “LA” skaidro Valsts kancelejas pārstāve Sabīne Spurķe.

Apmācību vadītāji izvēlēti atbilstoši valsts pārvaldē noteiktajai iepirkuma procedūrai – cenu aptaujā. Pēc trīs pretendentu piedāvājumu izvērtēšanas gan kvalitātes, gan cenas aspektā tikuši noslēgti divi līgumi ar diviem dažādiem (raksta sākumā minētajiem) pakalpojuma sniedzējiem.

“10 nodarbības 20 cilvēku grupai un sešu mēnešu pēcprogrammas mentoringa prakse maksā 3000 eiro plus PVN,” atklāj S. Spurķe.

 

Integrālā prakse un U teorija

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Kādas zināšanas un prasmes tad augstākā līmeņa valsts pārvaldes darbinieki “Integrālās izglītības institūtā” Jura Rubeņa vadībā apguvuši?

“Mēs varam dusmoties uz sabiedrību, bet tā nevar izpausties savādāka, nekā mēs esam. Ja nepatīk sabiedrība un nepatīkam paši sev, jānotiek izmaiņām mūsos,” tā LTV1 raidījumā “1:1” pērn novembrī sacīja teologs, zinātnieks un rakstnieks Juris Rubenis. Viņš jau agrāk ir akcentējis domu – lai mainītu sabiedrību, vispirms ikvienam pašam jākļūst par labāku cilvēku. J. Rubenis ir arī popularizējis metodes, kā šīs izmaiņas panākt, piemēram, mācot kristīgu meditāciju. Arī kursu tematikā ietverta meditācija.

Kā redzams no kursu programmas apraksta, valsts pārvaldes vadītāji ir apguvuši plašu tematu loku – sākot ar ievadu apzinātības/meditācijas pamata principos un praksē un beidzot ar apzinātības vai meditācijas prakses izraisītajiem fenomeniem un krīzēm un atbildēm uz jautājumiem, kā ar tām strādāt.

Viņi ir mācījušies apzinātības prakses tehniku un metodiku, trenējušies vērībā, uzzinājuši par “sevis atrašanas” un “pamošanās” metodēm u. c. zinības.

Pro­grammā, piemēram, ir arī “Patības transformācija un tās pretestības formas. Apzinātības lietošana organizāciju vadībā un lēmumu pieņemšanā. Otto Šarmera U teorija. U teorijas īstenošanas prakse individuāli un grupā. Vingrinājumi “presencing” pieredzes apgūšanai.” (Vārda “presencing” aptuvens latviskais tulkojums būtu “klātbūtne” vai “klātjušana”).

Uldis Pīlēns “Integrālās izglītības institūta” vietnē skaidro, ka Šarmers grāmatā “U teorija” aprakstījis četrus vērīguma jeb uzmanības koncentrācijas dziļuma līmeņus. Seklais līmenis nozīmē veco modeļu lejupielādi: “Šajā līmenī tu uz visu skaties tikai no savas līdzšinējās pieredzes un zināšanu skatpunkta, savu mazo pasauli projicē uz visu sev apkārt un atbilstoši tam arī rīkojies”.

Nākamais – ierastais līmenis: “Šis līmenis ir izplatīts akadēmiskajā vidē un inženiertehniskās disciplīnās, un to var raksturot aptuveni tā: jā, man ir savs, pirms daudziem gadiem izveidojies viedoklis, bet es, protams, akceptēju pierādāmus faktus, un, ja tie ir pretrunā manai līdzšinējai pieredzei, esmu gatavs savu nostāju koriģēt.” Savukārt empātiskais līmenis ļauj iejusties citos, pagaidām vēl neiepazītos apstākļos, citu domāšanas veidā, rīcības motīvos un jaunu noteikumu vidē.

Cilvēks savu viedokli veido, ņemot vērā jaunos apstākļus, un šī sinerģija nosaka arī viņa rīcību. Visbeidzot, ģenerējošajā līmenī “viedokļa veidošanās notiek mijiedarbībā ar jaunajiem ārējiem apstākļiem, ne tikai tos ietveroši un savu līdzšinējo pozīciju koriģējoši, bet atvērti, radoši un inovatīvi. Rīcības rezultātu nosaka mijiedarbība starp iekšējiem un ārējiem faktoriem.”

 

Modru prātu

Pēc tam kad LTV raidījumā J. Rubenis izstāstīja, ka arī valsts pārvaldes darbinieki apgūst šādas zinības “Integrālās izglītības institūtā”,

interneta komentāros no sabiedrības izskanēja tāds jautājums, vai šajos kursos nepastāvot “nozombēšanas risks”,

bet kāds luterāņu mācītājs “LA” redakcijai izteica bažas, vai tamlīdzīgi šie kursanti nenonākot situācijā, kur ar viņiem un līdz ar to arī ar valsti manipulē.

Psihoterapeits supervizors Ansis Jurģis Stabingis, autoritāte Latvijas psihologu vidū apzinātības prakses jomā, skaidro: “Šī prakse jau gadu tūkstošiem ir zināma un lietota Austrumu garīgajās tradīcijās (budismā, daoismā, cigunā). Tā ir universāla psiholoģiska metode un nav saistīta ne ar vienu konkrētu reliģiju vai filozofiju. Apzinātību attīstīt palīdz apzinātības prakse. Vispieejamākā formā tā ir meditācija – darbs ar savu prātu, savu uzmanību, uztveri.”

A. J. Stabingis teic, ka apzinātības prasmes ir svarīgas visiem cilvēkiem, taču tās jo īpaši būtiskas ir tiem, kuru darbības ietekmē citus cilvēkus: “Tādā ziņā vecāku apzinātība ir svarīga dēļ bērniem, skolotāju – dēļ skolēniem, vadītāju apzinātība – dēļ padotajiem, valsts (pārvaldes) vadītāju – dēļ visas valsts pilsoņiem. Nekas nevar būt nevēlamāks kā nejūtīgs, neapzināts cilvēks, kuram ir vara.

Apzinātības prakse ļauj cilvēkiem labāk iepazīt sevi, caur sevi arī citus cilvēkus. Vadītāju gadījumā tas nozīmē pazīt sevi, zināt savu motivāciju, savas bailes, savas spējas un ierobežojumus. Zinot sevi, var labāk zināt arī savus padotos – viņu spējas, ierobežojumus, bailes un vēlmes. Labāk zināt arī klientus – jo visur jau nav nekas cits kā vien cilvēki un mijiedarbība starp cilvēkiem.”

A. J. Stabingis šo jautājumu skata arī no otras puses: “No kaitīgās puses – nekrietniem vadītājiem īstermiņā labāk ir, ja darbinieki, pavalstnieki, klienti, draudzes locekļi nav pārāk apzināti – neapzinātus cilvēkus ir vieglāk ietekmēt, manipulēt, ekspluatēt. Neapzināti cilvēki neuzdod tik daudz jautājumu.

Viņi ir paklausīgāki, viņu prasības viegli var apmierināt, pametot dažādus labumiņus vai sasolot gaišu nākotni. Tāpēc varas turētāji nav pārāk atbalstoši apzinātības attīstībā.”

Konkrētās apzinātības treniņu programmas, kas piedāvātas valsts iestāžu vadītājiem, A. J. Stabingis atturas vērtēt. Viņš piebilst, ka būtiskākais ir, kas un kā to visu pasniedz, un ka jebkuru tēmu ir iespējams pasniegt akadēmiski un praktiski. Bet tieši praktiskām apzinātības nodarbībām ir liela nozīme.

Jāpiebilst, ka Ministru kabineta mājaslapā publiskotajā apzinātības treniņu programmā augstākā līmeņa vadītājiem minēti arī praktiski vingrinājumi un mājasdarbi.

 

Ko valsts iestāžu pārstāvji ieguva apzinātības treniņos?

Baiba Medvecka, Valsts kancelejas direktora vietniece: “Mēs dzīvojam straujā un informācijas pārbagātā pasaulē. Tajā pašā laikā lielu lomu ieņem viedokļu dažādība, ko valsts pārvaldē būtu jāsaprot kā dažādu mērķgrupu – uzņēmēju, nevalstisko un sociālo partneru, iedzīvotāju – iesaistīšana politiku veidošanā un lēmumu pieņemšanā.

Jura Rubeņa lekcijas un apzinātības praktizēšana ļauj piedzīvot šo domāšanas maiņu, kad no “pareizajiem” un bieži vien izslēdzošajiem viedokļiem pārejam uz atvērtību un plašāka konteksta uztveršanu, dažādā pieņemšanu bez aizspriedumiem. Domāju, ka mums, valsts pārvaldē nodarbinātajiem, ir jādara viss labākais, lai pakalpojumu saņēmēji justu, ka viņus patiesi uzklausa un lēmumu pieņemšana balstās uz plašāku kontekstu, domājot no nākotnes perspektīvām.

Kā rāda 2018. gadā veiktais valsts pārvaldes iesaistīšanās pētījums, tad tieši augstākā līmeņa vadītāji ir visvairāk pakļauti izdegšanas riskam. Līdz ar to šis ir arī valsts pārvaldes kā darba devēja piedāvājums vadītājiem strādāt ar saviem resursiem, jo tikai tāds vadītājs, kurš spēj pārvaldīt sevi, var vadīt citus. Un nevar noliegt, ka ikviena iedzīvotāja interesēs ir, lai lēmumu pieņemšana būtu viedu, atvērtu un uz sadarbību vērstu vadītāju rokās. Līdz ar to šis ir ieguldījums kolektīvās inteliģences izaugsmē.”

Gundega Šulca, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras direktora vietniece: “Laikmetā, kad lēmumu pieņemšanas temps ir ļoti ātrs, kad vadītājam personiski nav iespēju daudz laika tērēt ļoti dziļai lietas izpētei, ir svarīgi atrast veidu, kā nepalaist ko garām, kā prast īsā laikā sadzirdēt sabiedrību, klientu, arī kolēģus un darbiniekus, kā atrast radošus un nestandarta risinājumus. Jo 21. gadsimta vajadzībām nav rokasgrāmatu.

Semināri J. Rubeņa vadībā iedod daudz instrumentu, kā to darīt, māca apzinātības praksi, kas ļaut trenēt spēju ieklausīties, sadzirdēt, un tāpēc pieņemt labākus lēmumus – labākus sabiedrībai, valstij. Seminārs liek domāt un analizēt savu līdzšinējo dzīves pieredzi un iegūtais palīdz grūtās situācijās.”

 

Uzziņa

“Integrālās izglītības institūta” apzinātības treniņu programmas galvenās tēmas

1. Ievads apzinātības/meditācijas pamata principos un praksē. Kas? Kā? Kāpēc? Kāpēc apzinātības apgūšana ir tik nepieciešama mūsdienu cilvēkam un mūsdienu vadītājam? Apzinātības prakses tehnika un metodika. Ķermenis, elpošana, vērības treniņš.

2. Apzinātības metodes vēsturiskās saknes Austrumu un Rietumu gudrības tradīcijās. Apzinātības process no dažādiem skata punktiem. Terminoloģija un tās atšķirības.

3. Cilvēka apziņas evolūcija. Žans Gebsers, Teijārs de Šardēns. Spirāldinamika. Kena Vilbera Integrālā teorija un Integrālā prakse, kā mūsdienu instruments apzinātības apgūšanā. AQAL karte.

4. Mūsdienu apzinātības skolas un metodes. Jons Kabat-Zins. Cilvēka apziņas attīstības psiholoģiskās likumsakarības.

5. Iniciācijas tradīcijas seno un moderno modeļu iespējas. Džozefs Kempbels. Bils Plotkins. “Sevis atrašanas” un “pamošanās” metodes.

6. Apzinātība un attiecības ģimenē un darbā. Apzināta klausīšanās un runāšana. Apzinātības nozīme darbā ar ēnu.

7. Klusuma, ģeneratīvās, kreatīvās, aktīvisma, attiecību, kustību un rituāli cikliskās prakses kā komplementāras metodes apzinātības apgūšanā.

8. Apzinātības loma mentālās, emocionālās, ķermeņa un garīgās inteliģences apgūšanā. Patības transformācija un tās pretestības formas.

9. Apzinātības pielietošana organizāciju vadībā un lēmumu pieņemšanā. Otto Šarmera U teorija. U teorijas īstenošanas prakse individuāli un grupā. Vingrinājumi “presencing” pieredzes apgūšanai.

10. Apzinātības vai meditācijas prakses izraisītie fenomeni un krīzes. Kā ar tiem strādāt un tos atbilstoši integrēt?

 

Ko piedāvāja nodarbībās

Publicējam divu nodarbību aprakstus (pavisam ir astoņas nodarbības) no izziņas, atjaunotnes un kultūras centra “Miervidi” apzinātības treniņu programmas augstākā līmeņa vadītājiem.

 

“Sajust un pieredzēt, nevis domāt par. Stresa pārvarēšana”

Ikdienas grūtības, nepatīkamo un arī patīkamo mēs pieredzam savā ķermenī, tāpēc ir vitāli svarīgi to labi pazīt.

Tad varam piedzīvot atšķirību starp domājošo prātu un sajūtošo, pieredzošo prātu. Semināra laikā ieskatīsimies zinātnes atziņās par stresa veidošanos un ietekmi uz mūsu veselību.

Praktiski vingrinājumi. Ķermeņa vērošanas vai apzināšanās vai skenēšanas meditācija. Mājas darbi apzinātas darba dienas veicināšanai. Relaksācijas vingrinājumi.

“Paturēt ķermeni prātā. Stresa pārvarēšana”

Mēs viegli pavadām “galvā” tik daudz laika, ka vispār varam aizmirst par to, ka mums ir ķermenis. Mūžīgi kaut ko plānojam, analizējam, pārdomājam un salīdzinām. Neviena no šīm darbībām nav slikta pati par sevi, bet tās viegli var ietekmēt mūsu fizisko un psihisko labsajūtu. Nodarbībā stiprināsim iemaņas atpazīt sev raksturīgos stresa cēloņus un apgūsim veidus, kā tos mazināt vai novērst.

Praktiski vingrinājumi. Apzinātu kustību meditācija. 3 minūšu meditācija. Mājas darbi apzinātas darba dienas veicināšanai. Relaksācijas vingrinājumi.

 

Avots: “Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programma”; mk.gov.lv

LA.lv
LA
LA.LV
Latvijā
Sandrai Kalnietei piešķirts augsts Ukrainas valsts apbalvojums
2 stundas
ZE
Zane Eniņa
Latvijā
Meklēsim “Latvijas lepnumu” kopā!
2 stundas
IK
Ilze Kuzmina
Latvijā
Mācību gada sākumā durvis skolēniem vairs nevērs 14 skolas. Kas notiek slēgtajās skolās?
2 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

ZE
Zane Eniņa
Latvijā
Meklēsim “Latvijas lepnumu” kopā!
2 stundas
LA
LA.LV
Dabā
Sākumā gaidāms sauss un saulains, tad laiks pamainīsies. Prognoze jaunajai nedēļai
3 stundas
LE
LETA
Latvijā
Par kukuļdošanu Jūrmalas mēra vēlēšanās notiesātais Milušs no Latvijas esot aizmucis kravas auto slēpnī
12 stundas
Raivis Šveicars
Ekonomika
“Rimi” var skenēt preces iepirkšanās laikā. Kā tas darbojas?
3 stundas
LE
LETA
Sports
Samoilovs uzvaras svin bez šampanieša – šobrīd nedrīkst
1 stunda