Mobilā versija
-0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
22. aprīlis, 2014
Drukāt

Cik noturīga ir reģionālo un lielo partiju tuvināšanās?


Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Varas partija “Vienotība” parakstījusi sadarbības vienošanos ar piecām reģionālajām partijām – “Kuldīgas novadam”, “Ogres novadam”, “Tukuma pilsētai un novadam”, “Valmierai un Vidzemei”, kā arī Jēkabpils reģionālo partiju. Kā citās pašvaldībās vērtē šādu partiju tuvināšanos.

Jānis Lāčplēsis, 
Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs:
 “Nav pareizi, ka runā par reģionālo un lielo partiju vienošanās procesu. Piemēram, “Vienotības” partneres es neredzu kā reģionālās partijas, jo patiesībā tās ir pašvaldību partijas. Latvijā ir tikai dažas īstas reģionālās partijas – Latgales, Vidzemes, “Reģionu alianse”, arī Jēkabpils reģionālā partija. Domāju, ka tas ir tikai normāli, ja katra partija izvēlas sadarbības partnerus, ar kuriem kopā sasniegt savus mērķus. Latgales partijas biedru kopsapulcē 31. maijā lemsim, ko un kā darīt. Varbūt startēsim atsevišķi, varbūt veidosim politisko apvienību, varbūt parakstīsim sadarbības vienošanos. Mūsu partijai ir 13 nodaļas, tajās pašlaik izsaka viedokļus un piedāvājumus, vērtē situāciju. Protams, nodaļās apspriež arī kandidātus Saeimas vēlēšanām. Pieļauju, ka Latgales partijas cilvēki būs arī Rīgas apgabala vēlēšanu sarakstā. Protams, runāsim arī par to, cik ilglaicīga būs mūsu izvēlētā sadarbība. Manuprāt, pareizāk būtu, ja sadarbotos ne tikai līdz vēlēšanām, bet gan visu 12. Saeimas darbības laiku.”

dmitrijevs_2Jānis Dmitrijevs, 
Viesītes novada domes priekšsēdētājs:
 “Vienmēr esmu uzsvēris, ka Latvijā jābūt vairākām lielām un spēcīgām partijām. No šāda viedokļa raugoties, “Vienotības” un piecu reģionālo partiju vienošanās par sadarbību mazina sadrumstalotību. Man nav pieņemami, ka daudzi, kam mērķi un uzstādījumi vienādi, grib tikt pie varas pīrāga un nogriezt pa gabaliņam. Es nepārstāvu nevienas partijas intereses, tāpēc sadarboties ar kādu politisko spēku būtu gatavs tikai tad, ja tas atbilstu visas sabiedrības interesēm, turklāt tā, kā es to iedomājos, nevis tā, ka aiz skaistajiem vārdiem patiesībā slēpjas deķīša vilkšana uz sevu pusi.”

 

kleinberga_2Nellija Kleinberga, 
Skrundas novada domes priekšsēdētāja:
 “Uz vienošanās procesu būtu jāskatās veselīgi. Bet skaidrs arī, ka katram politiskajam spēkam, katrai pašvaldībai tas viss, nebūsim naivi, ir sava veida aprēķins. Un, visdrīzāk, šis aprēķins saistīts ar valsts attīstības modeli “9 + 21”, citiem vārdiem – kas kuram tiks. Konkrētām pašvaldībām ir vilinoši iegūt valdības labvēlību. Katrā ziņā mazajiem un vidējiem nav ko zaudēt. Bet arī lielajiem, ņemot vērā Saeimas vēlēšanu tuvošanos, ir jālauza galva, kā risināt savas problēmas. Mani satrauc, ka tad, kad runā par to, kā būvēs tālāk valsti, mēs, pašvaldības, esam koka saknes, bet tad, kad ir runa par budžetu un naudas dalīšanu, nezin kāpēc šīs saknes izcērt. Man kā Skrundas pašvaldības vadītājai, protams, nebūtu iebildumu sadarboties ar zaļajiem zemniekiem, arī ar “Vienotību”. Tikai ar čīkstēšanu, ka nav savu lobiju un ka Saeima mūs neievēro, ir daudz par maz.”

dukulis_VS_2Arturs Dukulis, 
Alūksnes novada domes priekšsēdētājs:
 “Grūti pateikt, kā vērtēt reģionālo un lielo partiju vienošanās procesus. Bet nav jādiskutē, ar ko tas saistīts – protams, ar vēlēšanu tuvošanos. Kopīgu politisku mērķu sasniegšana, piemēram, tas, ka “Vienotība” un piecas reģionālās partijas vēlas stabilas labēji centriskas valdības koalīcijas izveidi pēc 12. Saeimas vēlēšanām, ir viena lieta. Bet gluži cita – ja tiek domāts, kā tikt tuvāk naudas sadalīšanai nākamajam plānošanas periodam.”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+