Mobilā versija
+3.2°C
Otīlija, Iveta
Otrdiena, 12. decembris, 2017
24. novembris, 2017
Drukāt

Atis Klimovičs: Ar kopības sajūtu

somija_7

Labi zināmā Veino Linnas romāna “Nezināmais kareivis” trešais ekranizējums skaidri apliecina, ka ievērojami vēsturiski notikumi joprojām ieņem nozīmīgu vietu mūsdienu Somijas iedzīvotāju dzīvē. Visdrīzāk, tieši somu nācijas pašaizliedzībai Otrā pasaules kara gados, aizstāvot valsts neatkarību divos – Ziemas un Turpinājuma karos –, lemts palikt par vienu no centrālajiem motīviem nācijas apvienošanā. Šie kari neapšaubāmi uzskatāmi par būtisku, ja ne būtiskāko un dramatiskāko pārbaudījumu valsts pastāvēšanas simts gados, kas tiks atzīmēta jau 6. decembrī. Turklāt nepieciešams norādīt, ka šajā gadījumā nav runa tikai par somu karavīriem, bet visu sabiedrību, kas spēja apvienoties vienam kopīgam mērķim. Tieši lielā apdraudējuma priekšvakarā apstiprinātā griba atrasties vienā ierindā atstājusi paliekošu iespaidu uz nāciju, kas, savai valstij dzimstot, bija guvusi nopietnu traumu un asiņainā pilsoņkara iespaidā sašķelta uzvarētājos un zaudētājos. Šī tolaik iegūtā atziņa par to, cik svarīga ir spēja apvienoties būtiskiem mērķiem, nav atstāta novārtā arī tagad.

Arī valsts prezidenta Sauli Nīnistes ieskatā somiem ir pamats lepoties ar savu vēsturi, lai gan tā nekad nav bijusi viegla. Latvijas iedzīvotājiem, apcerot pašu valsts izaugsmi, šķiet derīgi ieklausīties Somijas prezidenta teiktajā: “Nabadzīgas, agrāras valsts (Somijas) padarīšana par vienu no stabilākajām, sekmīgākajām un konkurēt spējīgākajām valstīm pasaulē nav iespējama vienas nakts laikā, tas prasījis neatlaidību, upurus un iekšas, arī vīziju.” Te gan derīgi atcerēties, ka Somija atšķirībā no Latvijas savu valstiskumu netika zaudējusi.

Visa gada garumā aizvadīti trīs tūkstoši lielāku un mazāku pasākumu ar saukli “kopā”. Interesanti, ka iniciatīva savu ideju pieteikšanai un realizēšanai dota visiem Somijas iedzīvotājiem un atsaucība bijusi ievērojama. Patiesi – svētku svinēšanas groži Somijā simboliski atdoti tautas rokās – savu svētku pasākumu vai iniciatīvu varējis pieteikt katrs pozitīvi noskaņots cilvēks. Vēl būtiski norādīt, ka simtgades svinēšanā no valsts budžeta atvēlēta pavisam neliela summa – vien 19 miljoni eiro, krietni vien mazāk kā valsts 50. un 80. gadadienas svinībās. Valsts jubilejas gada sauklis “kopā” ietvēris ne vien kopā būšanu un darīšanu, bet arī svētku izdevumu kopīgu segšanu.

Kā redzams beidzamajos gados, arī turpmāk Somija paliks uzticīga savai atbildīgajai attieksmei pret drošību. Saglabājot neitralitāti, ko nesen amerikāņiem apstiprinājis S. Nīniste, valsts neatkarību somi sargāšot paši. Netieši to somi ļāvuši noprast ar veselu virkni lēmumu par savu bruņoto spēku attīstību. Iepriekš ticis paziņots, ka nolemts ārkārtas jeb militāra konflikta gadījumā bruņotajos spēkos sapulcināt 280, nevis 230 tūkstošus karavīru kā līdz šim. 2025. gadā paredzēts uzsākt militārās aviācijas atjaunošanu un kopumā tas izmaksāšot no 7 līdz 10 miljardiem eiro. Nomainīti tikšot arī septiņi kara kuģi. Nesen Helsinkos ticis atklāts Eiropas Izcilības centrs cīņai ar hibrīdo apdraudējumu un, lai gan S. Nīniste tā atklāšanā norādījis, cik šī cīņa ir komplicēta, viņš arī uzsvēris, ka Somija vairs neesot tikai drošības saņēmēja, bet gan tās veidotāja. Vienlaikus Somija skaidri parādot, ka par drošību tā paredzējusi rūpēties sadarbībā ar citām valstīm.

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Mums nav ko zaudēt, kā tikai savas važas!

Saeimā ceturtdien spraigas debates raisīja priekšlikumi par pielaides valsts noslēpumam automātisku piešķiršanu deputātiem. Rosinājums gan tika noraidīts. Viens no priekšlikumu autoriem, deputāts Valdis Kalnozols (ZZS) sacīja: “Mēs esam tautas priekšstāvji, brāļi un māsas! Mēs neesam kalpi! Esam saimnieki savā zemē! Izslejamies, iztaisnojam plecus, noskurinām visas kalpu dvēseļu paliekas! Parādām piemēru Latvijas tautai, kādiem jābūt labiem saimniekiem savā zemē! Mēs, ne drošības dienesti, esam augstākā vara Latvijā. [..] Mēs, Saeimas tautas priekšstāvji, lemjam, kuriem no Saeimas locekļiem un ministriem liegt pieeju Latvijas valsts noslēpumam, nevis drošības dienests. [..] Ja jums tik ļoti gribas būt kalpam kādam no SAB vadītājiem, man ir grūti atteikt šo mazohismu.”

Vai Latvijas Saeimā ir vieta partijai, kuras kongresā tiek lietota krievu valoda?
Draugiem Facebook Twitter Google+