Arī neandertālieši rotājās 0
Aptuveni pirms 42 000 gadu neandertālieši gatavojuši sīkas rotaslietas no dzīvnieku zobiem, gliemežvākiem un ziloņkaula, liecina jauns pētījums.
Atradums ir nozīmīgs, jo vienmēr ticis pieņemts, ka neandertālieši neizpaudās mākslinieciskā un simboliskā jomā. Rotaslietas apliecina, ka pirms savas izzušanas pirms aptuveni 30 000 gadu neandertālieši sapratuši mākslas nozīmi.
Rotas un kaulu atliekas tika atrastas alā aptuveni 200 kilometrus no Parīzes. Pati ala atklāta jau 1949. gadā, un jau sākumā tajā atrastie priekšmeti tika klasificēti kā neandertāliešiem piederoši artefakti, taču tad zinātnieki vienojās, ka šim cilvēces atzaram trūcis prāta spēju simbolisku priekšmetu darināšanai.
Tika nolemts organizēt jaunu pētījumu, kurš tad sniegtu galīgo atbildi: vai alā atrastie artefakti attiecināmi uz moderno cilvēku tiešajiem priekštečiem, jeb tomēr tos darinājuši mūsu “brālēni”.
Tā kā kaulu fragmentos nebija saglabājies gana daudz DNS, lai pēc šiī parametra sniegtu viennozīmīgu atbildi, tika nolemts izpētīt olbaltumvielas. Kopumā izpētīti aptuveni 200 alā atrasti kaulu fragmenti, secinot, ka lielākā daļa kaulu piederējusi zirgiem un citiem savvaļas dzīvniekiem, taču daļa no tiem noteikti piederējusi neandertāliešiem, turklāt daži – pavisam mazam, aptuveni gadu vecam bērnam.
Tagad arheologiem jāspēj atbildēt uz jautājumu, kā tas noticis. Vai neandertālieši paši pratuši izgatavot rotas? Vai viņi šo prasmi apguvuši no saskarsmes ar Homo Sapiens priekštečiem? Zināms, ka savstarpējie sakari, tostarp intīmi, starp abām grupām pastāvējusi. Iespējams arī, ka neandertālieši saņēmuši rotas kā dāvanu, varbūt pat – kā aplidošanas rituāla sastāvdaļu.
