Mobilā versija
Brīdinājums +13.6°C
Modris, Matīss, Mariss
Ceturtdiena, 21. septembris, 2017
10. aprīlis, 2017
Drukāt

Atdzimšanas stāsts: atklāta fotoizstāde par Latvijas muižām (1)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

No šodienas t/c Spice Home apskatāms fotoprojekts “Latvijas kultūrceltņu mantojums laikmeta griežos”, kurā iekļauti 15 Latvijas privāto muižu likteņstāsti par ēku ziedu laikiem, padomju okupācijas gadiem un mūsdienām, pavēstīja projekta īstenotāji.

Idejas autors ir Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks, kurš projekta realizācijā ir konsultējies ar Latvijas Privāto un vēsturisko ēku asociāciju, kā arī biedrību Latvijas Piļu un muižu asociācija. Fotoprojekta mērķis ir iepazīstināt sabiedrību ar privāto vēsturisko ēku arhitektūras un kultūrvēsturisko bagātību, vēsturiskajām izmaiņām un īpašnieku spēju ēkām un to ansambļiem piešķirt jaunu elpu. Vienlaikus projekts mudina Latvijas muižu apskati iekļaut tūrisma braucienos, apceļojot Latviju.

Artis Pabriks: “Visus muižu stāstus vieno īpašnieku paveiktais ēkas saglabāšanā un atjaunošanā; daudzos gadījumos muižas izglābtas pat no bojāejas. Pateicoties šim darbam, Latvijā tiek saglabāts kultūrvēsturiskais mantojums nākamajām paaudzēm, tiek izzinātas un saglabātas vēstures leģendas, savukārt ēkas ar savu funkcionalitāti dod neatsveramu pienesumu reģiona kultūras un tūrisma attīstībā. Ar šo projektu vēlos aicināt visus ne tikai apceļot Latviju un izzināt kultūrvēsturi, bet arī aizsākt jaunu tradīciju – cildināt tos namīpašniekus, kuri ikdienā dara nenovērtējamu darbu.”

Fotoprojektā apskatāms Ārendoles muižas, Berķenes muižas, Bīriņu pils, Blankenfeldes muižas, Dikļu pils, Igates pils, Kukšu muižas, Mazmežotnes muižas, Mālpils muižas, Padures muižas, Piena muižas – Berghof, Rūmenes muižas, Skrundas muižas, Smuku muižas un Sventes muižas stāsts.

Latvijas Privāto vēsturisko ēku asociācijas pārstāve Egita Karlsone: “Mūsdienās muižas simbolizē Latvijas vēsturisko un ciešo saikni ar Rietumeiropu. Latvijas muižas ir arī būtisks tūrisma piesaistes avots sava unikālā novietojuma dēļ. Ja citviet vēsturiskās ēkas atrodas pilsētās, muižas Latvijā sniedz iespēju ne tikai novērtēt ēkas arhitektūru, bet arī izbaudīt brīnišķīgo Latvijas dabu. Privātās muižas nenoliedzami saskaras ar lieliem izaicinājumiem, piemēram, lai izveidotu dzīvotspējīgu finanšu modeli gan ēku restaurācijai, gan to uzturēšanai. Tāpat problēmas rada infrastruktūra, tomēr daudzie piemēri liecina, ka muižu atjaunošanā esam uz pareizā ceļa.”

Apkopojot projektā pieteiktos muižu stāstus, jāsecina, ka daudzu muižu likteņi ir bijuši visnotaļ līdzīgi. Pēc ziedu laikiem, kad baroni un hercogi rūpējās par muižu greznību, diemžēl vairums no tām nonāca aizmirstībā vai padomju laikos kalpoja kā kolhoza kantori, pansionāti un skolas. Tas atsaucās ne tikai uz ēku tehnisko, bet arī vizuālo stāvokli, muižām liekot zaudēt daļu no to arhitektūras unikalitātes. Vairums muižās atjaunošanas darbi sākās pēc 2000. gada. Atjaunošanas process vērtējams kā visnotaļ laikietilpīgs un sarežģīts gan laika zoba radīto postījumu, gan finansiālo šķēršļu dēļ. Tagad lielākā daļa muižu ir vērušas savas durvis kā viesu mājas un viesnīcas, ļaujot no jauna sajust īpašo gaisotni, kas ziedu laikos mājoja katras muižas sienās.

Jāuzsver, ka Latvijā ir kuplākais muižu, pusmuižu un lauku māju skaits starp visām Baltijas valstīm, veidojot kopskaitu ar vairāk nekā 2000 kultūrceltnēm.

Fotoprojekts t/c “Spice Home” būs apskatāms līdz 20. aprīlim, savukārt pēc tam – vairākās vietās visā Latvijā.

Pievienot komentāru

Turaidas Roze - bez asinīm afišā28. septembrī notiks Latvijas Nacionālās operas jaunās sezonas pirmā pirmizrāde. Zigmara Liepiņa "Turaidas Roze" ir muzikāli un dramaturģiski pārveidota redakcija operai "No rozes un asinīm".
Likteņupe pirms un pēc Pļaviņu HES būves Vēstures muzejāNo ceturtdienas, 21. septembra Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā (LNVM) varēs aplūkot jaunu izstādi "Daugavai būt", kuras pamatā ir notikumi, kas Latvijas sociālajā atmiņā saistās ar Daugavas vārdu un ievadīja Trešo atmodu.
Draugiem Facebook Twitter Google+