Atdzimt no pelniem jeb Latvijas aitkopības ceļš uz atzinību 2
Ja pirmskara Latvijā bija nepilns pusotrs miljons aitu, tad deviņdesmitajos gados to skaits bija sarucis līdz 27 000. Aitkopība lēnām atdzimst no pelniem, mēģinot saprast, kādā virzienā strādāt, kādus mērķus noteikt, lai šī Latvijai tik piemērotā nozare rastu atsaucību iedzīvotāju prātos.
Latvijas Aitu audzētāju asociācija nesen nākusi klajā ar Latvijas aitu audzēšanas stratēģiju līdz 2023. gadam. Tajā definēts, ka Latvijā par nozīmīgāko aitu audzēšanas virzienu kļuvusi gaļas ražošana. Izpētīts, ka aitas gaļas ražošanas apjoms Latvijā kopš 2004. gada ir gandrīz dubultojies, 2011. gadā sasniedzot 700 tonnu gaļas kautsvarā.
Salīdzinājumā ar cita veida gaļu aitas gaļas ražošanas apjoms Latvijā joprojām ir niecīgs, nesasniedzot pat 1% no kopējā saražotā gaļas apjoma. Jēra gaļas patēriņš Latvijā svārstās ap 0,2 kilogramiem (kg) gadā uz vienu mājsaimniecības locekli. Kopš 2004.gada patēriņš ir nedaudz audzis, tomēr arvien ir zems, salīdzinot ar citiem gaļas veidiem.
Lai gan arī mūsu tuvākajās kaimiņvalstīs – Igaunijā, Lietuvā, Polijā – tirgus situācija ir līdzīga, tomēr kopējie aitas gaļas patēriņa vidējie rādītāji ES valstīs ir būtiski augstāki. Apgūstot vietējā tirgus iespējas, Latvijas aitkopjiem ir iespēja kāpināt pārdošanas apjomus, arī uz importa mazināšanas rēķina.
Lai arī par gaumi nestrīdas (vieniem šīs sugas pārstāvju gaļa garšo, citi ir atturīgāki), tomēr jāatzīst, ka padomju laika ierastā prakse – ilūzijas radīšana par jēra gaļu, kuras vietā uz urrā tika pārdota aitas gaļa, atstājusi nopietnas sekas iedzīvotāju izpratnē par to, kā īsti būtu jāgaršo jēra gaļai, tāpēc to pērk ar aizdomām.
Jēra gaļai piemīt tai raksturīga garša un aromāts, tomēr, ēdot jaunu dzīvnieku, tā ir neuzbāzīga un patīkama. Dzīvniekam pārsniedzot gada vecumu, arī tauku kļūst vairāk un var runāt par intensīvu, specifisku smaržu un līdz ar to – arī garšu, kas nu jau pa prātam ir tikai dažiem.
Līdz ar bēdīgo padomju laika pieredzi aizmirsts, kā tad īsti laba jēra gaļa garšo. Lai Latvijas jēra gaļas tirgus augtu un vietējais patērētājs atkal tiktu pieradināts pie šī produkta, gaļai paredzētos dzīvniekus nevajadzētu audzēt ilgāk par 10 mēnešiem.
Dzīvniekus kauj un apstrādā gaļas kombinātos vai kautuvēs, kurām ir jābūt atbilstīgi aprīkotām un sertificētām. Latvijā ir vismaz 49 Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) atzītas kautuves, kurās ir norādīts, ka tās kauj arī aitas. Pagaidām gan Latvijā ir tikai viens kooperatīvs, kur apvienojušies aitkopji kopīgai gaļas realizācijai.
Visu rakstu “No jēra līdz gaļai” lasiet žurnāla “Agro Tops” decembra numurā.
