Mobilā versija
-0.7°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
29. novembris, 2012
Drukāt

Augsnes kaļķošana. Kad to labāk veikt?

Foto-Flickr/vastateparksstaffFoto-Flickr/vastateparksstaff

“Kad labāk kaļķot skābu zemi – rudenī vai agri pavasarī?
” Regīna Butāne Daugavpilī

 

Pēc Valsts augu aizsardzības dienesta speciālistu teiktā, piemērotākais laiks kaļķošanai ir pēc ražas novākšanas, tātad rudenī. Lai nodrošinātu vienmērīgu sajaukšanos ar augsnes daļiņām un optimālu augsnes reakciju, kaļķošanas materiāls jāiestrādā visā aramkārtas dziļumā. Nav ieteicams kaļķot īsi pirms sējas vai stādīšanas, jo daļai kultūraugu (piemēram, kartupeļiem, gurķiem, kāļiem, bietēm, selerijām, pupiņām, dārza zirņiem) netīk augt svaigi kaļķotā zemē. Ir ļoti svarīgi nodrošināt attiecīgajam kultūraugam piemērotu augsnes reakciju. Ja augsne par skābu, augi nespēj uzņemt nepieciešamos barības elementus ar saknēm arī tad, ja augsnē to ir pietiekami. Vairumam augu tad ir apgrūtināta slāpekļa, fosfora, kālija, sēra, kalcija, magnija, molibdēna, bora, vara un cinka uzņemšana.

Kaļķojot augsnes virskārtu vai augiem aizņemtās platības, efektivitāte ir mazāka nekā tad, ja kaļķošanas līdzekli iestrādā augsnē.

Ja kaļķo tieši pa augiem, nav vēlams izmantot ātras iedarbības kaļķošanas materiālus, piemēram, karbonātkaļķus, apdedzinātu maltu dolomītu, pelnus.

Vienā reizē uz kvadrātmetru vajadzētu iestrādāt ne vairāk par 600 g kaļķa. To nevajadzētu jaukt kopā ar mēslošanas līdzekļiem, jo var rasties dažādas nevēlamas ķīmiskās reakcijas. Jo sausāks kaļķošanas materiāls, jo tas ir birstošāks un vienmērīgāk izkliedējams.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+