Mobilā versija
+0.4°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
5. jūlijs, 2016
Drukāt

“Balto krustu” kapulaukā pieminēs Baigajā gadā nogalinātos

Foto no Jāņa Lapiņas personīgā arhīvaFoto no Jāņa Lapiņas personīgā arhīva

Latvijas Okupācijas muzejs 6. jūlijā plkst. 13 1. Meža kapu “Balto krustu” kapulaukā aicina pieminēt Baigajā gadā un GULAGA nometnēs nogalinātos Latvijas iedzīvotājus, LA.lv pavēstīja muzeja pārstāve Inese Krieviņa.

Pirmajā padomju varas okupācijas gadā (1940-1941) Latvijas iedzīvotāji bija baiļu pārņemti. Viena no labi zināmām komunistiskā terora epizodēm, līdzās 14.jūnija deportācijai ir Valsts drošības tautas komisāra Semjona Šustina parakstītā rezolūcija uz 78 apcietināto saraksta: “Sociālās bīstamības dēļ – visus nošaut”. Nevainīgo cilvēku mirstīgās atliekas atrada pēc vācu okupācijas varas ienākšanas, apraktus Centrālcietuma pagalmā un pēc ekshumācijas, 6. jūlijā 1941. gadā guldīja Meža kapos, aizsākot “Balto krustu” kapulauka vēsturi. “Baltajos krustos” guldīti vēl līdz pat 1944. gadam masu kapos atrastie komunistiskā terora upuri. To skaits pēc aptuvenām aplēsēm ir ap 120.

Okupācijas muzeja vēsturnieks Uldis Neiburgs: “Tā saucamā “Šustina saraksta” oriģināls glabājas Okupācijas muzeja krājumā. Šo sarakstu atrada Centrālcietumā tūlīt pēc sarkanās armijas padzīšanas. Tas ļauj precizēt ne tikai bojāgājušo personības, bet ir arī spilgta liecība par šiem cilvēkiem izvirzīto apsūdzību absurdumu. Vairākus no viņiem apcietināja 1941. gada 23./24. jūnija naktī – viņu vienīgais “noziegums” bija Līgo svētku svinēšana. Padomju drošības iestādes gan uzskatīja, ka 56 gadus vecais atvaļinātais Latvijas armijas pulkvedis Nikolajs Fogelmanis “savā pagalmā aizkūris ugunskuru, un līdz ar to veicinājis vācu aviācijas bumbu trāpījumus un objektu sagraušanu”, bet Viktors Somovičs “uz ielas dziedājis fašistiskas dziesmas un izsmējis padomju iekārtu”. Pazīstamais Latvijas skolu departamenta vicedirektors Arnolds Čuibe un viņa dēls arhitekts Arnolds Nikolajs Čuibe “vācu aviācijas uzlidojumu laikā tiem signalizējuši spiegošanas nolūkos”, lai gan īstenībā savā aresta dienā 27.jūnijā viņi tikai stāvēja pie atvērta loga un smēķēja.”

2006. gada novembrī “Balto krustu kapulaukā” atklāja memoriālu “Ēna”, ko projektēja arhitekte Marta Daugaviete un Somijas granītā pārvērta tēlnieks Jānis Karlovs. Kapulaukā pie lielā krusta pamatnes ir ierakta urna ar GULAGA nometņu vietās paņemto zemi, ko 1990. gadā savāca un uz Latviju atveda represētais Ilmārs Knaģis un viņa domubiedri.

Svētbrīdi pie Baltajiem krustiem vadīs Rīgas evaņģēliski luteriskās Augšāmcelšanās draudzes mācītājs Guntis Kalme, ar dziesmām kuplinās vīru koris “Tēvija”, par jaunākajiem atklājumiem čekas noziegumu izpētē stāstīs Okupācijas muzeja vēsturniece Inese Dreimane. Sarīkojuma laikā būs apskatāma daļa no izstādes “Pēc mums vēl ilgi zeme skums”, ko atklās ceturtdien, 7.jūlijā plkst. 13 Stūra mājā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+