Barikādes 1991.gada janvārī Rīgā.
Barikādes 1991.gada janvārī Rīgā.
Foto: Anda Krauze

Spilgtākās atmiņas: Barikāžu nozīme Ukrainas puiša acīs 4

Vilis Bukšs, viļakietis: “Kopš 1991. gada trauksmainajām barikāžu dienām pagājuši jau 26 gadi, tomēr ļoti spilgti atceros, cik toreiz mēs bijām garā stipri un pārsteidzoši vienoti, gatavi aizstāvēt Latviju, nedomājot par iespējamām briesmām. Es biju viens no Balvu rajona grupu braucienu organizētājiem, cilvēki bija ļoti patiesi, līdzdarbojās ar sirdi un visu savu būtību. Esmu laika zīmju vērotājs, visu mūžu spēkus smeļu dabā, varbūt tāpēc arī toreiz, kad lūkojos barikāžu ugunskurā, koku galotnēs un janvāra debesīs, prātā nāca salīdzinājums, ka esam kā pirmās bezdelīgas, kas, lai arī iznāk riskēt un pat ciest, nes pavasari.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

Edmunds Lācis, talsnieks: Kā šodien atceros, ka mēs, neliela Talsu domubiedru grupa, bijām apņēmības pilni sisties par Latviju. Paši saorganizējāmies, sarunājām autobusu, piebraucām pie Laidzes tehnikuma, zem sēdekļiem salikām gāzmaskas un hidrošļūteņu gabalus, kas varētu noderēt pašaizsardzībai kā savdabīgi steki, pie logiem pakārām dažus koka automātus un – devāmies uz Rīgu. Vismaz nebijām gluži plikām rokām. Tad vēl nezinājām, ka galvenais barikāžu spēks pret padomju armijas tankiem būs neskaitāmās cilvēku grupas no Latvijas malu malām, pārpilnās Rīgas ielas un laukumi, daudzie koncerti ar tādu mākslinieku atdevi un cilvēku līdzi dziedāšanu, ka līdz zobiem bruņotās padomju armijas uzbrukums šķita vienkārši neiespējams.

Jānis Lācis, jēkabpilietis: “Tajā laikā tauta savu izdarīja, diemžēl politiķi un vēsturnieki savu līdz galam vēl arvien nav paveikuši. Barikāžu lielo nozīmi tikko, 13. janvāra atceres pasākumā Zaķusalā, vislabāk varēja saskatīt kāda Ukrainas puiša acīs, kad viņš kopā ar 100 jēkabpiliešiem, kas bija ieradušies ar 10 valsts karogiem, sekoja līdzi atmiņu stāstiem un šodienas vērtējumiem un atziņām.”