Bēgšana neizdevās 0
“Bēgšanas mēģinājumu apslāpēja briti, bet vēlāk neieņēmu pozīciju veiksmīgam finišam,” Aleksejs Saramotins (30) izjūt nelielu vilšanos par olimpisko debiju šosejas riteņbraukšanā.
Distancē pavadot nepilnas sešas stundas, viņš finišēja lielajā grupā, ieņemot 56. vietu. Par olimpisko čempionu kļuva Aleksandrs Vinokurovs no Kazahstānas, kurš kopā ar kolumbieti Rigobertu Uranu no grupas aizbēga kādus septiņus kilometrus pirms finiša. Vinokurovam septembrī būs 39 gadi, viņš grasās beigt karjeru. “Pārsteigums! Biju gaidījis, ka pirmais būs kāds no sprinteriem, jo atrāvienam principā nevajadzēja būt. Protams, Vinokurovs ir stiprs, taču arī paveicās. Viendienas braucienos jau visu nevar izplānot, tādēļ veiksmei ir sava nozīme,” sprieda Aleksejs Saramotins.
Arī viņš mēģināja bēgt kopā ar vairākiem domubiedriem, taču pieci briti no komandas “Sky” bēgļus noķēra. Mājinieku zvaigznes kontrolēja situāciju apļos ārpus pilsētas, taču, atgriežoties Bekingemas pils pievārtē, vairs nebija tik modras, un nācijas cerības uz zeltu izplēnēja kā politiķu solījumi pēc vēlēšanām. Lielā zvaigzne Marks Kavendišs ierindojās vien 29. vietā. Lai dotu spēkus saviem tautiešiem, starta zonā paciemojās Velsas princis Čārlzs ar kundzi Kamillu. Žurnālisti salipa kā mušas ap ievārījumu, bet Latvijas Olimpiskās komitejas ģenerālsekretārs Einārs Fogelis pamanījās iespiest princim rokā Latvijas nozīmīti. Mūsu valsti augstdzimusī persona droši vien atceras spilgti, jo ne katrā vizītē saņem neļķu pļauku.
Aleksejs Saramotins: “It kā darīju visu iespējamo, cīnījos. Cerēju, ka beigās finišā būšu labā pozīcijā, taču nesanāca, atrāvienā biju daudz spēka atstājis. Neko vairāk nevarēju izdarīt. Ja būtu vairāki latvieši, varētu mēģināt strādāt kopā, lai gan es jau arī neesmu nekāds sprinteris. Mērķis bija iekļūt desmitniekā. Spurtā atdevu pārāk daudz spēka un pēc tam nenoturējos priekšā. Trase bija laba, interesanta, piemērota man, kāpums divarpus kilometru. Teikšu tā – vidēji grūta. Parīze–Rubē, protams, ir daudz smagāka. Pirmo reizi trases malā redzēju tik daudz līdzjutēju, visi dikti bļāva, un beigās no tā jau noguru, dažs iereibušais arī līda trasē, tādēļ vajadzēja būt ļoti uzmanīgam. Fiziskā kondīcija nebija ne ļoti laba, ne arī slikta. Startam gatavojos augstkalnē Francijā kopā ar Latvijas U-23 izlases braucējiem, domāju, ka visu izdarījām pareizi. Olimpiskās spēles mazliet atšķiras no citām sacensībām, visur drošībnieki. Atklāšanas ceremonijā biju tikai līdz desmitiem – mazliet paskatījos un aizgāju gulēt. Labprāt pacīnītos par olimpisko ceļazīmi arī pēc četriem gadiem, varbūt būšu spēcīgāks. Latvijas sportistiem vajag uzvarēt sacensībās, lai vāktu punktus rangā un olimpiskajās spēlēs varētu startēt vairāk mūsējo. Londonā neuzkavēšos – jau augusta sākumā man ir sacensības Francijā.”
OLIMPISKĀS SPĒLES
ŠOSEJAS RITEŅBRAUKŠANA
250 km grupas brauciens (144 dalībnieki): 1. A. Vinokurovs (Kazahstāna) 5:45,57, 2. R. Urans (Kolumbija) 5:45,57, 3. A. Kristofs (Norvēģija) 5:46,05, 56. A. Saramotins 5:46,37.
