Mobilā versija
Brīdinājums +13.1°C
Dzidra, Dzidris, Gunita, Loreta
Piektdiena, 26. maijs, 2017
5. aprīlis, 2017
Drukāt

Belgrada starp Briseli un Maskavu

Foto - EPA/LETAFoto - EPA/LETA

Aleksandrs Vučičs Belgradā uzrunā savus atbalstītājus pēc uzvaras svētdien notikušajās prezidenta vēlēšanās.

Serbijas premjerministrs Aleksandrs Vučičs pārliecinoši uzvarējis svētdien notikušajās prezidenta vēlēšanās un paziņojis par nodomu turpināt virzību uz iestāšanos Eiropas Savienībā, vienlaikus uzturot ciešus sakarus ar Krieviju un Ķīnu.

 

Centrālā figūra politiski nestabilajos Balkānos

Vučičs uzvarēja jau pirmajā vēlēšanu kārtā, pēc pagaidu ziņām, savācot aptuveni 55 procentus balsu. Viņa nopietnākais sāncensis Saša Jankovičs palika otrais ar 16 procentiem balsu. Satīriķis un joku plēsējs Ļubiša Preletačevičs, īstajā vārdā Luka Maksimovičs, kurš savā kampaņā eleganti izsmēja varturus, bija trešais ar deviņiem procentiem balsu.

Pavisam vēlēšanās bija 11 kandidāti. Vučičam izdevās novērst iespējamo šķelšanos Progresīvās partijas rindās, izspiežot no partijas tās dibinātāju un pašreizējo valsts prezidentu Tomislavu Nikoliču, sagraujot viņa ieceres startēt uz vēl vienu piecu gadu pilnvaru termiņu.

Vučičam par labu nāca arī oficiālās priekšvēlēšanu kampaņas laika saīsināšana līdz 30 dienām, mazinot iespējamo sāncenšu izredzes pārliecināt pietiekamu skaitu vēlētāju.

Vučičs izteicies par Serbijas iestāšanos ES, taču viņa politiskie pretinieki uzskata, ka viņš izmantojis vēlēšanas, lai stiprinātu savas politiskās pozīcijas. Vučičs apgalvo, ka viņa uzvara vēlēšanās nozīmē iedzīvotāju atbalstu viņa nostājai par pievienošanos ES, taču nenovēršoties no tradicionālajiem sabiedrotajiem Krievijas un Ķīnas. Pēc viņa eiropeiskās ievirzes nacionālistiskās Progresīvās partijas uzvaras parlamenta vēlēšanās 2014. gadā Vučičs kļuva par premjerministru. Prezidenta vēlēšanu kampaņā 47 gadus vecais politiķis uzsvēra Serbijas ekonomisko augsmi viņa valdīšanas laikā. Vučiča pretinieki kritizē viņu par centieniem kontrolēt medijus, ietekmēt neatkarīgu iestāžu darbu un nevēlēšanos apkarot korupciju. Liberālā opozīcija uzskata viņu par autokrātu, kas atgādina Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un Turcijas vadoni Redžepu Erdoganu. “Vučičs ir pieredzējis politiskais darbonis un paliks centrālā figūra politiski nestabilajos Balkānos, kur Bosnija un Maķedonija grimst haosā, uzskata finanšu analītiķis Luka Oreškovičs.

 

No radikāla nacionālista līdz mērenam pragmatiķim

Ienācis politikā kā radikāls serbu nacionālists un darbojies Serbijas prezidenta Slobodana Miloševiča valdībā pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu beigās, 2008. gadā viņš pameta radikāļu kustību un izveidoja mērenas ievirzes Progresīvo partiju, liekot saprast, ka atvirzās no savas nacionālistiskās pagātnes. Iespējams, kāda nozīme Vučiča politiskajā pār-
orientācijā bija viņa kādreizējā mentora Miloševiča nāvei no infarkta uz apsūdzēto sola Hāgas Starptautiskajā tribunālā 2006. gadā vēl pirms sprieduma sagatavošanas. Taču asiņainie konflikti pēc Dienvidslāvijas federācijas sairšanas ietekmēja Vučiča politisko karjeru arī pēc to beigām. 2015. gadā viņam nācās bēgt no naidīga pūļa atceres ceremonijā, pieminot 20. gadskārtu kopš Srebrenicas slaktiņa, kad serbu karavīri nogalināja aptuveni astoņus tūkstošus bosniešu musulmaņu vecumā no 14 līdz 70 gadiem. Tolaik Vučičs bija Serbijas parlamenta deputāts un bija paziņojis, ka “par katru nogalināto serbu mēs nogalināsim simt musulmaņu”. Pēdējos gados viņš aicinājis uz samierināšanos un atgriezies Srebrenicas memoriālā, lai pieminētu bojāgājušos.

 

Jāuztur politiskais līdzsvars

Vučičs noraidījis pieņēmumu, ka pēc viņa uzvaras varētu tikt paplašinātas prezidenta pilnvaras, un solījis ievērot Serbijas konstitūciju. ES kaimiņattiecību un paplašināšanas komisārs Johanness Hāns apsveicis Vučiču ar “pārliecinošo rezultātu” vēlēšanās un paudis vēlmi turpināt kopīgi strādāt kā “partneriem un draugiem ES pievienošanās virzienā”. Kampaņas laikā Vučičs tikās ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli un Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, saņemot pēdējā atbalstu. Vučiča priekšvēlēšanu saietā Belgradā uzstājās Vācijas bijušais kanclers Gerhards Šrēders, kurš tagad ir Krievijas firmas “Gazprom” valdes loceklis. Analītiķi atzīmē Vučiča divdomīgo attieksmi pret Briseli un Maskavu. “Attieksmē pret ES Vučičs piedāvā paredzamību, bet gaida, ka Brisele pārāk neuzstās uz pašmāju reformām, īpaši likuma varas jomā,” atzīmē Dimitars Bečevs, ES un Krievijas politikas eksperts Balkānos. Viņaprāt, Krievija uzskata Vučiču par sabiedroto, taču, Maskavai izdarot pārāk stipru spiedienu, Serbija varētu pievērsties Briselei. ES ir vajadzīgs Vučičs, lai uzturētu trauslo politisko līdzsvaru Balkānos, īpaši attiecību normalizācijā ar Kosovu, ko Serbija joprojām oficiāli uzskata par atšķēlušos apgabalu, intervijā izdevumam “EUobserver” teica Bečevs. Brisele uzslavējusi Vučiču par Serbijas pragmatisko lomu bēgļu krīzes risināšanā. Serbija var apliecināt labu gribu, veicinot stabilitāti Bosnijā un apvaldot turienes serbu nacionālistus.

Pievienot komentāru

Bērnus Vācijā "dārgajos" un "lētajos" nedalīs (2)Eiropas Komisijas iebildumu dēļ Vācija spiesta atkāpties no ieceres samazināt bērnu pabalstus iebraucējiem no citām dalībvalstīm, kuru bērni dzīvo ārpus Vācijas.
Draugiem Facebook Twitter Google+